Raidījumā Dialogi refleksijas par literatūru, par attīstības tendencēm, estētikas un stilistikas maiņu, par meklējumiem un atradumiem. Saruna ar rakstnieku un literatūrkritiķi Gunti Bereli.

Tā ir liela māka literatūrā saskatīt jaunākās tendences un sakarības, tās analizēt un izskaidrot, jo teksts pieprasa sapratni, interpretāciju, savā ziņā dialogu. Jau ilgus gadus viens no spilgtākajiem kritiķiem un sava viedokļa paudējiem ir Guntis Berelis. Vienmēr asredzīgs, subjektīvs un analītisks.

Viņš ir vairāku romānu, stāstu grāmatu autors. Eseju krājumos “Klusums un vārds” un “Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs” Guntis Berelis analizē jaunākās tendences literatūrā. Ļoti nozīmīga ir viņa “Latviešu literatūras vēsture”, kas aptver plašu laiktelpu, tajā ir dzīva reakcija pret latviešu literatūras nozīmīgākajām tendencēm.

„Gribētu parunāt par tiem procesiem, kas pašlaik latviešu literatūrā notiek un vai vispār kaut kas notiek? To ir iespējams saredzēt, ja mazliet pakāpjas nostāk – ne telpas, bet laika ziņā… Lai saprastu, kas patlaban ir vai kas nav, jāatkāpjas uz deviņdesmitajiem gadiem,” atzīst Guntis Berelis.

Pagājušā gadsimta 90. gados literatūrā notika dažādi eksperimenti, „literatūra vārījās kā tāds putras katls: iznāca Aivara Ozoliņa eksperimentālais romāns „Dukts”, Jāņa Enfelda proza, mainījās Gundegas Repšes prozas maniere utt” (Guntis Berelis).

Guntis Berelis secina, ka tagad „ir iestājies baigais miers, tomēr šajā laikā noris arī interesants process, ko es mazliet ironiski, mazliet dramatizējot, esmu nokristījis par reālisma koda reabilitāciju". Spilgtākais apliecinājums tam ir romānu sērija „Mēs. Latvija, XX gadsimts.”

Guntis Berelis ir studējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā. Strādājis žurnālā "Karogs". Izdevis vairākus stāstu krājumus, grāmatas bērniem. Rakstījis par postmodernisma iezīmēm latviešu prozā un citām tēmām. Par grāmatu "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs", kurā ir apskatīta 1990. gadu latviešu proza, kā arī romānu "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" saņēmis Literatūras gada balvu.

2015. gadā vēsturisko romānu sērijā "Latvija. XX gadsimts" izdots G. Bereļa romāns "Vārdiem nebija vietas". Tas ieguvis Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā. Romāns nominēts Literatūras gada balvai kā labākais prozas darbs.