Varas un kultūras attiecības visos laikos bijušas saasinātas. Totalitārā sabiedrībā vara vēršas pret brīvdomību, atklātību, savukārt demokrātiskā sabiedrībā bieži vien netiek novērtēta kultūras un izglītības nozīme.

Šoreiz raidījuma Dialogi tēma ir vara un kultūra. Raidījuma viešņa politoloģe un starptautisko tiesību eksperte Vita Matīsa.

„Valsts attīstība ir atkarīga ne tik daudz, cik veiksmīgi ir politiķi, valsts aparāts, bet gan cik izglītota ir pamattauta,” uzsver Vita Matīsa.

Analizējot okupācijas laika divkultūru, Vitai Matīsai ir savs viedoklis: „Totalitārā sabiedrībā robežšķirtne ir ļoti skaidra – vai nu tu esi vienā – varas – pusē vai otrā. Arī konsekvences tādēļ ir skaidras. Dzeja, visa literatūra, vispār kultūra bija vienīgais ventilis, vienīgā nozare, kur tu varēji kaut kā pārstāvēt savas neatkarīgās valsts izpausmes.”

Ne mazāku lomu sabiedrībā spēlē mūsdienu politiķu attieksme pret kultūru, izglītību, paša erudīcija, spēja komunicēt un izskaidrot savas vēlmes un nodomus.

„Šī mūžīgā demokrātijas dilemma: vai tu kā politiķis seko pūlim, nolaidies līdz tā līmenim, lai izpatiktu pēc iespējas lielākam skaitam, vai ej pa priekšu un mēģini pacelt savu tautu,” apgalvo Vita Matīsa.

 

Vita Matīsa ir dzimusi Amerikas Savienotajās Valstīs, 1976. gadā ieguvusi bakalaura grādu Sāras Lorensas koledžā (Sarah Lawrence College) Ņujorkā, bet 1977. gadā – maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Kolumbijas Universitātē. 1987. gadā Vita Matīsa aizstāvējusi doktora grādu Ženēvas Universitātē. No 1992. gada jūnija līdz 1995. gada jūnijam Vita Matīsa bija Sorosa Fonda – Latvija direktore. Viņas vadības laikā Sorosa Fonds – Latvija veicināja izglītības sistēmas attīstību, atbalstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu. Vita Matīsa dzīvo Šveicē, bet kā vieslektore lasa lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā. Viņa detalizēti pētījusi Raiņa un Aspazijas dzīvi, politisko un kultūras darbību.