Ir dažas dienas pirms 2021. gada Ziemassvētkiem, un pasaules politika ir nemiera pilna. Tomēr raidījumā Diplomātiskās pusdienas runājam par ko nedaudz svētku noskaņai atbilstošāku – par sniegu un mieru. Tāpēc šoreiz par Norvēģijas Karalisti.

Skaidrojam, kā Norvēģijai, kas slavena ar vikingiem un izciliem atklājējiem, ceļotājiem un jūrasbraucējiem, ir gājis ar miera sekmēšanu pasaulē un kas ir Norvēģijas veiksmes stāsta pamatā.

Norvēģijas vēsture nav atdalāma no Ziemeļvalstu vēstures kopumā. Ne tikai norvēģiski runājošie var relatīvi veiksmīgi saprast dāņus un zviedrus, bet valstīm un tautām ir ļoti daudz kopējas vēstures. Un te nav runa tikai par vikingu laiku. Runa ir par Kalmāras savienību viduslaikos, lai konkurētu ar mums pazīstamo Hanzas līgu. Tāpat runa ir ari par Dānijas – Norvēģijas Karaļvalsti līdz 1814. gadam un Zviedrijas – Norvēģijas Apvienotās Karalisti līdz 1905. gadam. Tieši 20. gs. sākumā referenduma rezultātā Norvēģija ieguva pilnvērtīgu neatkarību.

Līdz to nepazaudēja Otrā pasaules kara laikā, kad valstī iebruka Nacistiskās Vācijas karaspēks. Respektīvi, norvēģi pasludināja neitralitāti gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Ja pirmā laikā smagi cieta norvēģu kuģniecība, tad Otrā pasaules kara laikā Norvēģiju 1940. gadā okupēja nacistiskā Vācijā. Tas arī skaidro to, kādēļ Norvēģu valstsvīri 1949. gadā atteicās no neitralitātes un kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Slavenais teiciens: “Gribi mieru, gatavojies karam,” norvēģu acīs kļuva burtisks.

NATO gan nav uzbrukuma, bet gan aizsardzības alianse. NATO primārais uzdevums ir veicināt mieru un tādēļ nevar teikt, ka norvēģi, atsakoties no neitralitātes un izvēloties NATO pēkšņi būtu atgriezušies pie savām vikingu saknēm. Patiesībā gluži pretēji. Konfliktu risināšana dažādos pasaules reģionos, dalība miera uzturēšanas misijās un sarunu vešana starp karojošajām pusēm ir kļuvusi par daļu no Norvēģijas ārpolitikas un diplomātijas.

Kas šo mazo ziemeļvalsti pamudināja šim pievērsties un kā tai ir veicies ar šo ārpolitikas vektoru, vaicājam Didzim Kļaviņam, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošajam pētniekam.

Miera uzturēšana un daudzpusējā diplomātija ir būtiska daļa no Norvēģijas ārpolitiskās darbības un tagad jau arī norvēģu kultūras.

Bet no miera uzturēšanas pie sociālekonomiskā miera atgriežoties, aplūkojam Norvēģijas ekonomisko situāciju. Un jāsāk ir citu lietu, ar ko Norvēģija ir pasaulē slavena – ka tā ir labākā un laimīgākā valsts uz planētas. Kopš 2009. gada nepārtraukti Norvēģija ir bijusi pirmajā vietā kā valsts ar visaugstāko cilvēka attīstības indeksu. Tas nozīmē, ka sociālekonomiskā drošība, izglītības iespējas, veselības sistēmas pakalpojumu plaša pieejamība, iedzīvotāju fiziskā un juridiskā drošība, kā arī daudzi citi aspekti ir padara Norvēģiju statistiski par labāko valsti.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.