Par Spānijas vēsturi daudz neizplūstot, ir jāpatur prātā, ka valsts teritorija ir bijusi daļa no Romas impērijas, daļa no musulmaņu kalifāta apmēram 700 gadus ilgi. Tie bija spāņu valdnieki, kuri finansēja itāļa Kristofora Kolumba ceļojumu un Jaunās pasaules atklāšanu, un vēlāk šī kolonizācija padarīja Spāniju par globālu impēriju un vadošo pasaules valsti uz sekojošajiem trim gadsimtiem. Šis atklājums, starp citu tiek svinētas arī kā Spānijas nacionālās diena – 12. oktobris Kolumba diena.

Mūsdienu vēsturē jāpatur prātā, ka Spānija bija neitrāla abos pasaules karos, lai arī 1936.-1939. gadam piedzīvoja smagu pilsoņu karu. Līdz 1975. gadam tā bija ģenerāļa Franko militārā diktatūra un valsts tikai 1986. gadā iestājās Eiropas Ekonomiskajā Kopiena. Tieši iestāšanās Eiropas Savienībā tiek uzskatīta par vienu no ekonomiski nozīmīgākajiem notikumiem mūsdienu Spānijas izaugsmei.

Spāņu valoda ir otra lielākā valoda pasaulē, ja rēķina pēc cilvēku skaita, kuriem tā ir dzimtā. Uzreiz pēc mandarīnu/ķīniešu valodas un pirms angļu. Apmēram pus miljards cilvēku piedzimst kā spāniski runājoši. Lai arī pašā Spānijā ir tikai nedaudz vairāk nekā 47 miljoni iedzīvotāju.

Spānijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir mazāks par ES vidējo un sastāda 91 procentu. Latvijas, protams, ir vēl mazāks un ir jau iepriekšējos raidījumos minētajā 69 procentu līmenī.

Absolūtajos ciparos Spānijas rādītājs ir vairāk nekā 22 tūkstoši eiro uz vienu cilvēku, kamēr Latvijas ir 12 tūkstoši.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.