Pagājušajā nedēļā bija analītiskāks raidījums par “Putina konstitūciju”, atvainojamies, par Krievijas Federācijas konstitūcijas grozījumiem. Šodien turpinām ar bijušo Padomju Savienības teritoriju, tagadējo NVS valsti un dodamies uz Tadžikistānu.

Tadžikistānu izvēlējāmies, jo valstī 1. martā notika Parlamenta apakšpalātas vēlēšanas un 27. martā būs augšpalātas vēlēšanas un šogad oktobrī jānotiek arī prezidenta vēlēšanām.

Bet šī valsts tiek atzīta par diktatūru. Vēlēšanas tajā, lai arī notiek un pat pēc dažu starptautisko organizāciju domām, kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, parlamenta apakšpalātas vēlēšanas tika atzītas par demokrātiskām, tomēr fakts, ka valsts nav brīva un tajā netiek ievērotas virkne cilvēktiesību, ir kļuvis par vispārpieņemtu.

Opozīcijas partijām tiek ierobežotas iespējas kļūt par potenciāli nozīmīgu politisko spēku. Savukārt, prezidents un “Nācijas līderis” Emomali Šaripovičs Rahmonovs ir bijis valsts prezidents kopš 1994. gada 6. novembra un gandrīz vienbalsīgi tiek paredzēts, ka 68 gadus vecais politiķis kandidēs un uzvarēs, respektīvi turpinās valdīt arī pēc oktobrī plānotajām prezidenta vēlēšanām.

Lūkojam, kas ir Tadžikistāna, kādi ir tās izaicinājumi un kādu valsts attīstību var paredzēt tuvākajos piecos līdz 10 gados.

Par Tadžikistānas ekonomisko situāciju, izaicinājumus un izredzes telefona sarunā komentē arī kāda tadžiku kolēģe, kura nodarbojas ar Tadžikistānas iekšpolitisko procesu analīzi. Viņa gan vēlējās palikt anonīma, ko arī respektējām.

Politisko situāciju Tadžikistānā Rīgas Stradiņa universitātes docents un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.

Kā arī divi pretēji viedokļi par valstī notiekošo. Pirmo pauž Džamšeds, kurš savulaik studējis Rīgā un tagad strādā starptautiskā nevalstiskā organizācijā ar pilsoniskās sabiedrības institūcijām. Otru - Parvizs Mullodžanovs, kurš strādā Upsalas Universitātē Zviedrijā.

Fakti

  • Tadžikistānā dzīvo nepilni 9 miljoni cilvēku, no kuriem pārliecinošs vairākums – 84 % – ir tadžiki, kas sadzīvo ar uzbeku etnisko minoritāti.
  • Valstī 90. gadu vidū piecus gadus ilga pilsoņu kars, kas ir atstājis pamatīgu ietekmi uz tālāko valsts politisko un arī ekonomisko dzīvi.
  • Ekonomiski Tadžikistāna ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm.
  • Valstij ir 6,6 miljardus eiro liela ekonomika. Tik liels ir valsts nominālais iekšzemes kopprodukts(IKP). Salīdzinājumam Latvijas IKP ir apmēram 28 miljardu eiro liels.
  • Latvijas valsts budžets 2020. gadam 10 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts budžets ir lielāks nekā visa Tadžikistānas ekonomika kopumā. Latvijā ir 4,5 reizes mazāks iedzīvotāju skaits nekā Tadžikistānā, bet IKP ir 4 reizes lielāks.

Neparasts fakts

  • Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbe atrodas pasaulē otrs augstākais karogkāts. Šis bija augstākais karogkāts no 2011. gada līdz 2014. gadam, kad dažus metrus augstāks tika uzstādīts Džedā, Saūda Arābijā.
  • Dušanbē esošo karogkāts ir 165 metrus garš. To veido tērauda caurules un karogkāta centrālā daļa tika izgatavota Dubaijā. Visu kopā to izgatavoja un uzstādīja Sandjego reģistrēta kompānija. Kopējās šīs būves izmaksas bija 3,25 miljoni eiro.
  • Karogkātā plīvo 700 kilogramus smags Tadžikistānas karogs.
  • Šis karogkāts ir augstāks par divu citu Centrālāzijas kaimiņvalstu karogkātiem – attiecīgi Azerbaidžānā un Turkmenistānā atrodamajiem. Acīmredzama vietējā kaimiņvalstu sāncensība.

 

.