Somija, runājot par dzelzs priekškara ēnu, ir veiksminiece Otrā pasaules kara kontekstā, jo, par spīti tam, ka valsts ilgi un smagi karoja ar Padomju Savienībai un zaudēja diezgan plašas teritorijas, apmēram 400000 Somijas pilsoņu devās bēgļu gaitās, bija spiesta parakstīt kā Otrā pasaules kara zaudētājvalsts zināmā mērā pazemojošu miera līgumu (bija jāmaksā reparācijas Padomju Savienībai), tomēr Somija saglabāja savu valstisko neatkarību, brīvā tirgus ekonomiku, nebija pakļauta padomju eksperimentiem un saglabāja demokrātisku valsts iekārtu.
Taču 1947.gada Parīzes Miera līgums de facto nolika Somiju tobrīd vēl staļiniskās Padomju Savienības ietekmes sfērā. Par Somijas vēsturi un to, kāda bija Padomju Savienības reālā ietekme uz Somiju un tās iekšpolitikā, pēckara perioda politisko spēku sabalansētības aspektu un notikumiem pēc Padomju Savienības sabrukuma - sarunā ar politologu Veiko Spolīti.
"Padomju Savienības ietekme noteikti pēc Otrā pasaules kara beigām bija liela, bet Somija spēja noturēt savu demokrātisko iekārtu. Klupdama, krizdama, viņa nonāca līdz vienīgajai valstij, kura pirmā pēc Otrā pasaules kara noturēja atklātas un demokrātiskas vēlēšanas 1945.gada martā, tātad vēl pirms Uzvaras dienas Eiropā pasludināšanas," skaidro Veiko Spolītis.
"PSRS, protams, centās savu ietekmi veicināt Somijas iekšpolitikā. Bet, pateicoties somu armijai, Somijas armijas virspavēlniekam un Somijas tautas un sabiedrības saliedētībai, Padomju Savienība nespēja noteikt savus noteikumus caur saviem ietekmes aģentiem un piekto kolonnu, kā tas bija, piemēram, bijušajā Čehoslovākijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā. Līdz ar to Somijas iekšpolitika palika PSRS neskarta," turpina Veiko Spolītis.
Papildus 1947.gada Parīzes līgumam, kur tika nolemts gan par reparācijām, kuras Somija ļoti precīzi izpildīja, gan par zemes zaudēšanu, arī vienošanos, kādā veidā civiliedzīvotāji atgriežas. Tie ir gandrīz pusmiljons Somijas karēļu, kuri atgriezās Somijā, kuri ir jāizmitina un kuriem ir jādod darbs.
"Papildus tam 1947. gadā Maskavā tiek noslēgts Sadarbības, draudzības un savstarpējās palīdzības līgums, kurš ļoti strikti noteica, kādā veidā Somija un PSRS sadarboajs, un, ja kaut kas nenotiek lielajam kaimiņam pa prātam, uzreiz tiek sauktas militārās konsultācijas potenciāli PSRS karaspēka ievešanai," atkāj Veiko Spolītis. "Neaizmirsīsim arī, ka gan Parīzes, gan Maskavas līgums noteica, ka Somija nevar uzturēt lielāku armiju, kā tas ir noteikts miera laikā, līdz ar to bija Somijai vesels lērums ierobežojumu. Tajā pašā laikā spējot saglabāt pašaizsardzības vienības, ko mēs saucam par Zemessardzi, gan arī ieroču noliktavas pāri visai Somijai, PSRS neuzdrošinājās pārkāpt šos noteikumus, un līdz ar to Somijas historiogrāfijā šis laiks ir nosaukts kā briesmu periods. Proti no 1945 līdz 1948. gadam, jo tas ir periods, kad vēl nav sācies aukstais karš."
Spolītis atgādina, ka 1947. gadā izskan Fultonas runa, kurā Čērčils pasludina par dzelzs priekškaru, kas ir nostiepies cauri Eiropas kontinentam, un līdz ar to Somija redz, ka diplomātiski ir spējīga daudz vairāk pastāvēt par savām interesēm.
"Protams, arī ir iekšpolitiski dažādi PSRS darboņi, kuri ir pasteigušies. Proti, arī Baltijas valstīs savu lomu spēlējušais Andrejs Ždanovs bija nolikts par pēckara pārbūves komisijas priekšsēdi, jo šobrīd vairāki vēsturiski avoti saka, ka Staļina tuvākie cilvēki vēlējās viņu dabūt prom no Maskavas, līdz ar to viņš tika nosūtīts uz Helsinkiem, un šajā gadījumā viņš mēģināja panākt, lai ar Somiju, līdzīgi kā ar Čehoslovākiju, noslēgtu militārās sadarbības līgumu," norāda Veiko Spolītis. "Šādi pasteidzoties, Molotovs viņam aizlika kāju priekšā. Līdz ar to Somija izglābās no Čehoslovākijas un arī pārējo Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu likteņa, kuras savu likteni pabeidza Varšavas paktā un kurš nozīmē 50 gadus satelīta pozīcijas. "
"Var teikt, ka, pateicoties tieši demokrātiskiem institūtiem un vēlēšanām jau 1945.gada martā Somija atguva savas pozīcijas sabiedroto acīs, tieši ASV un Anglijas acīs, kuras viņi bija zaudējusi 1944.gadā noslēdzot ieroču brālības līgumu ar Hitleru, kas Somijas pozīcijas no 1944 līdz 1948.gadam padarīja ļoti labīlas," vērtē Veiko Spolītis.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X