Pēdējais no diženajiem – tā mūsdienās visbiežāk tiek raksturots amerikāņu dziedātājs Tonijs Benets. Ar to jāsaprot, ka viņš vienīgais vēl pārstāv stilu, kādā dziedāja Frenks Sinatra, Dins Martins, Perijs Komo un Mels Tormē. Varbūt tā nav džeza mūzika tīrā veidā, drīzāk tie ir svinga standarti ar džeza elementiem. Jebkurā gadījumā – pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tieši ar džeza albūmiem Tonijs Benets iekaroja popularitāti un veiksmīgi turpina uzstāties arī šodien.

Tonijs auga, klausoties tādus dziedātājus kā Els Džolsons, Džudija Gārlenda un Bings Krosbijs, kā arī džeza mūziķus, kā Luiss Armstrongs, Džeks Tīgardens un Džo Venuti. Ar skatuves pasauli Toniju iepazīstināja onkulis Diks, kurš uzstājās kā stepa dejotājs. Ar literatūras pasauli zēns varēja iepazīties, pateicoties onkulim Frenkam, kurš vadīja bibliotēku Kvīnsas rajonā.

10 gadu vecumā Tonijs jau dziedāja un pat uzstājās Treiboro tilta atklāšanas svinībās. 13 gadu vecumā Tonijs Benets piestrādāja par dziedošo oficiantu vietējos itāļu restorānos. 1949. gadā Tonijs iekrita acīs dziedātājai Pērlai Beilijai, kura uzaicināju atklāt viņas koncertu „Grīnvičvilidžā”. Šajā koncertā bija aicināts arī aktieris Bobs Houps, kurš tūlīt uzaicināja dziedātāju pievienoties viņa turnejai, pie tam – Houps bija tas, kas saīsināja Entoniju Benedetto par Toniju Benetu.

Jau 1950. gadā Benetam bija rokā kontrakts ar „Columbia Records”, ko parakstīja viena no ietekmīgākajām figūrām 50. gadu izklaides industrijā – diriģents un producents Mičs Millers. Tikai ar vienu norunu, ka Benets nemēģinās kopēt Frenku Sinatru, kurš ap šo laiku atvadījās no „Columbia”.