Cilvēki vienmēr apbrīnojuši tos, kuri prot pārsteigt ar ko neiespējamu. Mūzika gan nav cirkus māksla, bet tomēr – trompetista Keta Andersona spēle augšējā reģistrā pārsteidza visus – viņš uz sava instrumenta brīvi muzicēja piecu oktāvu robežās – džeza vēsturē unikāls gadījums.

Džeza vēsturē Keta Andersona vārds nesaraujami saistās ar Djuka Elingtona vārdu, kura orķestrī viņš pavadīja lielāko radošā mūža daļu. Vispirms no 1944. – 1947. gadam, tad no 1950. – 1959., un visbeidzot – no 1961. līdz 1971. gadam. Īsie pārtraukumi darbā pie Elingtona galvenokārt tika veltīti ne visai veiksmīgiem mēģinājumiem izveidot pašam savu orķestri – ja atklāti, vispār jau nemaz neskanēja tik slikti… Atradās arī laiks paceļot apkārt ar jaunizveidotajiem ansambļiem, mūziķu ceļš bieži veda arī uz Eiropu.