Svinga ēras laikā klarnete džezā bija krietni populārāks instruments nekā šodien. Vairāki klarnetisti vadīja populārākos 30. un 40. gadu bigbendus. Atceramies kaut vai Beniju Gudmenu vai Vudiju Hermanu. Tādu pat cieņu toreiz klausītājos bija iemantojis arī amerikāņu mūziķis Artijs Šovs, kuru reizēm mēdza dēvēt par „Klarnetes karali”. 

Mūzikai Artijs pievērsās salīdzinoši vēlu – tikai 13 gadu vecumā ņēma rokas saksofonu un 16 gadu vecumā pārkvalificējās uz klarneti – viss otrādi, biežāk visi saksofonisti taču sāk ar klarneti. Saksofonu Artijs pavisam neaizmirsa – vēlākajos gados lieti noderēja prasme spēlēt arī alta saksofonu.

Kā orķestra vadītājs Artijs Šovs piesaistīja Ņujorkas muzikālās publikas uzmanību jau debijas reizē. Notika tas 1936. gadā Brodveja Imperiāla teātrī, kur notika vēsturē pirmais svinga koncerts. Kamēr aiz aizkara uznācienam kārtojās populārie Tomija Dorsija, Boba Krosbija un Kasa Lomas orķestri, nevienam nepazīstamajam Artijam Šovam vajadzēja aizpildīt pauzes skatuves priekšā. Un te nu viņš visus pārsteidza ar paša sacerētu kompozīciju, kuru parastā džeza sastāva vietā atskaņoja stīgu kvartets plus ritma sekcija bez klavierēm un, protams, arī pats autors ar klarnetes palīdzību. Publika šādam pavērsienam izrādījās pavisam nesagatavota, bet, kā izrādījās, ar entuziasmu uzņēma šo eksperimentu.