Lai arī saksofonu 19. gadsimta vidū uzbūvēja beļģu mūzikas instrumentu meistars Ādolfs Sakss, vismaz džeza mūzikā par īsto „saksofona tēvu” tiek uzskatīts amerikāņu mūziķis Kūlmens Houkinss. Līdz viņam šis instruments bija iecienīts galvenokārt armijas orķestros, vai arī to, kā neredzētu brīnumu, rādīja cirkā. Houkinss ne tikai pats bija izcils mūziķis, bet pateicoties viņam izauga iespaidīga saksofonistu dinastija, kam bija lemts teikt nebūt ne pēdējo vārdu džeza mūzikas vēsturē.

Kūlmena Houkinsa vārds vispirms asociējas ar svinga mūziku un bigbendu ēru, tomēr viņš devis arī ieguldījumu jaunā stila – bibopa izveidē. Viņa līdzgaitnieks – saksofonists Lesters Jangs, kuru pazina arī ar skatuves vārdu „prezidents”, 1959. gada intervijā teica – „Cik es saprotu, tad Houkinss bija pirmais prezidents, vai ne tā? Kas attiecas uz mani, tad domāju, ka varētu būt otrais”. Mailss Deiviss reiz atzīmēja – „Kad izdzirdēju Houku, sapratu, kā jāspēlē balādes”.