Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas neskaitāmais mazākums, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.

Šos vārdus teicis dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs – vienā vārdā – Leons Briedis, kurš atstājis dziļas pēdas ne tikai literatūrā, bet arī mūzikā – dzejnieks sa­dar­bo­jies ar lie­lā­ko da­ļu Lat­vi­jas kom­po­nis­tu. Dziesmas ar viņa vārdiem skanējušas daudzos skaistākajos mūsu tautas brīžos. Un 16. decembrī - Leons Briedis atskatīsies uz 70 godam aizvadītiem mūža gadiem.