1988. gada nogalē dziedātājs Gvido Linga bija palicis bez savas līdzšinējās grupas "Zig Zag", un nebija ilgi jāgaida, līdz atradās jauni domubiedri. Reizē ar ansambli Gvido mainīja arī uzvārdu, kas iepriekš bija no tēva iegūts – Vasiļjevs, taču nu jauneklis, kā arī Gvido brālis Igors iemantoja māmiņas Ārijas skanīgo uzvārdu – Linga. Gvido savu jauno dzīvi latviešu rokmūzikā 1988. gada nogalē uzsāka pārī ar basģitāristu Armandu Cālīti, ieskaņojot dziesmu "Pilsēta" sava brāļa Igora filmai "Tā runāja pilsēta".

Starp citu, vārds "linga" latviešu valodā dažādos apvidos lietots arī kā apzīmējums cilpai, bangām, līkumam un pat veiklam cilvēkam. Līkumu un bangu patiešām nav trūcis grupas "Linga" darbībā, un ansambļa pirmais publiskais koncerts notika 1989. gadā festivālā "Roks par neatkarību". Tur skanēja jau pilna programma, kuras veidošanā Gvido Lingam un Armandam Cālītim pievienojās taustiņinstrumentālists Ivars Makstnieks un ģitārists Viktors Fedosejevs. Tobrīd par ritma pamatu gādāja bungmašīna, un īstā muzicēšana grupai "Linga" sākās vien tad, kad pulciņam pievienojās bundzinieks Juris Norītis, kas savas prasmes iepriekš kaldināja ansamblī "Vaidava". Papildus ekspresiju sagādāja Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu beigušais saksofonists Elmārs Rudzītis, un drīz vien, atvadoties no sintezatoriem un līdz ar to Makstnieka, gatava bija kārtīga latvju roka vienība, kas klausītājiem cēla priekšā jauneklīgas enerģijas pilnas dziesmas, kas kā ēst bija vajadzīgas tā laika jauniešiem.