Likumdevēja darbakārtībā nonākusi problēma, ka tūkstošiem namsaimnieku nevar nokārtot būvju ekspluatācijā pieņemšanas lietas, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās iespaidīgas rindas pat gada garumā un ilgāk. Pēc divām nedēļām zemes dienestam uzdots nākt klajā ar piedāvājumu, kā rindas mazināt. Un dienests piedāvā atteikties no bezjēdzīgām birokrātijas procedūrām. Tam gan būs jāgroza normatīvi.

Pašlaik būvju kadastrālo uzmērīšanu jeb inventarizāciju gaida aptuveni septiņi tūkstoši īpašumu saimnieku. Darbu izpildes termiņš svārstās no septiņiem līdz 13 mēnešiem. Tas rada problēmas, piemēram, uzņēmējiem, kuri uzbūvējuši mājas pārdošanai, bet nevar to izdarīt, kamēr ēka nav pieņemta ekspluatācijā. Garo rindu iemeslus skaidro Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Daļēji sastrēgums izveidojies Covid-19 pandēmijas dēļ, jo šajā laikā cilvēki dokumentu kārtošanu atlika, bet nu steidzas izdarīt iekavēto. Savukārt jauni normatīvi paredz, ka līdz 2014. gadam izsniegtajām būvatļaujām vai nu jābūt pagarinātām, vai arī ēkām nodotām ekspluatācijā. Tad nu īpašnieki tagad pastiprināti vēršas Valsts zemes dienestā. Ģenerāldirektorei Narnickai līdz 10. janvārim uzdots nākt klajā ar piedāvājumu rindu mazināšanai.

Savukārt ilgtermiņā dienesta priekšniece piedāvā būvju nodošanas procesu pilnībā transformēt, jo tehnoloģijas ir attīstījušās, un tagad to varot izdarīt mūsdienīgāk un ātrāk.

Taču, kamēr valsts iestādes risina rindu jautājumus, par nenodotajām būvēm īpašniekiem ir jāmaksā paaugstināts nodoklis. Daļa pašvaldību gan izmantojušas iespēju no tā atteikties, stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris vērš uzmanību, ka rindu problēmas sakārtošana, kādam piešķirot priekšroku, var radīt arī riskus.

Viens no rindu ātrākas mazināšanas piedāvājumiem ir dabā visu nemaz nepārmērīt, bet uzticēties dažādu datu bāzu ziņām. Vēl tiek apsvērta iespēja mērniecības darbus nodot privātajam sektoram.