Euranet plus Green Deal jeb Zaļā kursa podkāsta sērijā kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto „zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šodien – par ballīšu ietekmi uz vidi.

Ballītes ir veids, kā izklaidēties un atpūsties no ikdienas rutīnas. Sākot ar seno laiku orģijām, līdz viduslaiku karnevāliem. Festivāli, svinības un citi pasākumi ir bijusi iespēja aizmirsties, vieta ierasti aizliegtajām pārmērībām, baudai ņemot virsroku pār ikdienas dzīves noteikumiem.

Ņemot vērā, ka daudzu Eiropas jauniešu prātus nodarbina klimata pārmaiņas, karš pie Eiropas Savienības robežām, pandēmija un tuvojošā ekonomikas krīze, nav pārsteigums, ka daudzi vēlas aizmirst par ikdienas problēmām un uz dažām stundām no visa atslēgties.

Bet vai šādas atpūtas laikā ir jāatbrīvojas arī no mūsu pārliecības par vides jautājumiem? Danita Zaričinova no Bulgārijas apvienības "Par zemi" pauda satraukumu par šo jautājumu.

Kādi ir galvenie piesārņojuma veidi lielā publiskā pasākumā, piemēram, gadatirgū vai festivālā? Annika no Beļģijas radiostacijas RTBF uzdeva šo jautājumu Semjuelam Čepelam, "ekoloģiski atbildīgā" “LaSemo” festivāla direktoram. Šis ir festivāls visām paaudzēm – ar mūziku, spēlēm, darbnīcām, ballītēm un konferencēm par ilgtspējību. Tas vienā no Beļģija parkiem trīs dienu laikā uzņem 30 000 dalībnieku.

Elementi, kas jāņem vērā ir daudz un tie ir kompleksi, jo pasākums ir jāskata kopumā, sākot no mobilitātes līdz racionālai dabas resursu izmantošanai, no ilgtspējīgas ēdināšanas līdz atkritumu ekoloģiskai organizēšanai un tā tālāk. Turpina Jūlija Mafalda, Polijas organizācijas “Ethy” izpilddirektore.

Ja daži pasākumu organizatori jau ir ceļā uz ilgtspējību, daudzi nezina, kad un ar ko sākt, skaidro Inesa Aireza. Viņa ir ilgtspējīgu pasākumu pasniedzēja uzņēmumā “Zero Waste Lab” Portugālē.

Lai gan šķiet, ka pasākumu nozarē un festivālu rīkotāju vidū labā griba ekoloģijas jautājumos aug, daudziem joprojām trūkst tālredzības un globālākas perspektīvas, stāsta Katja Sreša no Slovēnijas nevalstiskā organizācijas “Ekologi bez robežām”.

Tas pats attiecas uz privātiem pasākumiem, piemēram, kāzām un dzimšanas dienas svinībām. Kamēr bieži tiek pievērsta uzmanība atkritumu samazināšanai, daudzas citas lietas tiek ignorētas, norāda zaļo pasākumu organizatore Grēta Ašmantaite no  Lietuvas.

Ašmantaite arī atzīmē, ka, lai gan gandrīz katru svētku detaļu var diezgan viegli aizstāt ar zaļāku alternatīvu, cilvēki pieliek maz pūļu, lai atrastu šīs alternatīvas. Taču ir daži veiksmes stāsti, kur noteikti ieradumi kļūst arvien populārāki un ar laiku kļūst par sava veida modi - piemēram, lietotas kāzu kleitas.

Veidi, kādā pasākumi tiek uztverti ilgtspējības ziņā, joprojām ir nekonsekventi, un ir tendence koncentrēties uz triviālākām detaļām, vienlaikus atstājot novārtā elementus ar lielu CO2 ietekmi. Kad dāņu pāris izvēlas mīt gredzenus, piemēram, uz salas Spānijā, tādējādi piespiežot visus viesus turp lidot, vienlaikus slavējot sevi ar lietotas kāzu kleitas izvēli, kādam tas var šķist absurdi... bet, kā viņi saka, katrs mazā detaļa ir svarīga.

Eiropas Savienībā tiek pieņemti jauni likumi, lai atbalstītu individuālos centienus, piemēram, mudinot nozari pakāpeniski pārtraukt nepārstrādājamu priekšmetu ražošanu, ko bieži izmanto ballītēs. Piemēram, Brisele ir ievērojami samazinājusi vienreizējās plastmasas izmantošanu, kas bija plaši izplatīta festivālos, gadatirgos un līdzīgos pasākumos. Tie ir galda piederumi, pārtikas un dzērienu konteineri, plastmasas maisiņi un biļešu maisiņi. Lielāko daļu no šiem priekšmetiem vairs nevar pārdot Eiropas tirgū, bet uz pārējiem attieksies dažādi noteikumi, tostarp atsevišķs mērķis līdz 2025.gadam pārstrādāt 77% plastmasas pudeļu, kas līdz 2029.gadam palielināsies līdz 90%.

Pasākumu organizatori ir atraduši alternatīvus risinājumus, lai festivāla laikā nerastos pārāk daudz atkritumu, piemēram, nodrošinot atkārtoti lietojamus priekšmetus. Tas tikai prasa nedaudz vairāk organizācijas, skaidro Danita no Bulgārijas asociācijas "Par zemi".

Tas attiecas arī uz bērnu ballīšu organizēšanu, ir pārlieicnāta audzinātāja un divu bērnu māte Tini Muriči no Vācijas.

Tātad, apkopojot padomus, ko esam dzirdējuši šo interviju laikā, varam secināt sekojošo. Pirmkārt, katrs pasākums ir jāaplūko kopumā, sākot no mobilitātes līdz racionālai dabas resursu izmantošanai, no ilgtspējīgas ēdināšanas līdz atkritumu ekoloģiskai iznīcināšanai. Otrkārt, mums ir jāplāno uz priekšu un arī pēc pasākuma. Treškārt, mums ir jāpieliek pūles, lai rastu risinājumus, jo tādu ir daudz. Un ir dažādas biedrības, kas gatavas palīdzēt.

Un ir iespējams iet vēl tālāk. Piemēram, pasākumu organizatori var izmantot oglekļa kalkulatorus, lai precīzi novērtētu pasākuma oglekļa pēdas nospiedumu.

Atgriežoties pie “LaSemo” festivāla Beļģijā piemēra, var teikt, ka šeit ir padomāts par daudzām detaļām. Varat ņemt līdzi savu pārtiku un dzērienus, ja vien tie nav iesaiņoti vienreizējās lietošanas iepakojumā, un atkārtoti uzpildāmās pudeles. Tāpat festivāls notiek netālu no dzelzceļa stacijas. Organizatora komanda vēlas parādīt, ka ilgtspējībai nav jānozīmē atteikšanos no jautrības. Kā Semjuels skaidro, viņa festivāls vēlas pierādīt, ka ballēšanās un ilgtspējība var iet roku rokā.

Ballēšanos un ilgtspējību var saskaņot, ja šīs lietas tiek pienācīgi ņemtas vērā no paša sākuma. Tas ļaus mums izbaudīt šodienu, un bez nožēlas dzīvot nākotnē.