Eiropas Savienība kopā ar citām lielākajām pasaules ekonomikām cenšas mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tām, kā arī nodrošināt racionālāku Zemes resursu izmantošanu. Lai tas izdotos un lai Eiropas Savienības dalībvalstis šajā procesā gūtu panākumus, bloka rūpniecības nozarēm ir jāpaļaujas uz tādu darbaspēku, kam ir atbilstošas zināšanas un prasmes. Šī prasība, visticamāk, izraisīs zināmu revolūciju darba tirgū, domā Portugāles Personāla vadības asociācijas prezidents Pedru Ramušs.

Pārejai uz ekonomiku ar zemu CO2 izmešu līmeni un resursu efektīvu izmantošanu ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kas ietver ne tikai jaunus produktus un pakalpojumus, bet arī izmaiņas ražošanas procesos un uzņēmējdarbības modeļos. Uz to norāda ANO Rūpniecības attīstības organizācija (UNIDO). Dažas profesijas būs pieprasītākas, bet citas izzudīs, tādējādi ietekmējot uzņēmumu struktūru.

Taču pašlaik Eiropas Savienībā, līdzīgi kā ASV un Apvienotajā Karalistē, ļoti pietrūkst šo tik būtisko „zaļo” un „tīro” tehnoloģisko prasmju. Tāpēc Eiropas Savienība ir pasludinājusi 2023. gadu par „Eiropas Prasmju gadu”, lai pievērstu uzmanību tam, cik svarīgi ir attīstīt „pareizās prasmes kvalitatīvam darbam”, un lai palīdzētu uzņēmumiem „novērst prasmju trūkumu Eiropā”. Vēl viens „Eiropas Prasmju gada” mērķis ir „nodrošināt, lai zaļā un digitālā pāreja būtu sociāli godīga un taisnīga”.

Kārtējā Euranet Zaļā kursa raidierakstā aplūkojam, kādus izaicinājumus zaļā pāreja rada uzņēmējdarbības pasaulē. Kādas jaunas profesijas ir nepieciešamas? Kādi jauni pakalpojumi tiek piedāvāti, kādus uzņēmējdarbības modeļus veicina un kādas jaunas karjeras iespējas paveras?