Kārtējā "Eurnet Plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" podkāsta epizodē runāsim par ekstrēmiem laikapstākļiem. Klimata galējības, ar kurām saskaras arvien vairāk reģioni, pārbauda eiropiešu spēju pielāgot savus ieradumus un dzīvesvietas.

Cilvēku veicinātās klimata pārmaiņas un globālā sasilšana izraisa ārkārtējas laikapstākļu parādības visā kontinentā. Augstu gaisa temperatūru intensitāte un biežums palielinās, tāpat kā ārkārtējas lietusgāzes. Reti vasaras paiet bez ziņām par masīviem mežu ugunsgrēkiem, katastrofāliem plūdiem, nepanesamu karstumu vai neparastiem meteoroloģiskiem notikumiem. Eiropas iedzīvotājus arvien vairāk satrauc klimata riski, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo netālu no meža, kas kādu dienu var pārvērsties ellē, pie upes, kas varētu aprīt visu apkārtējo, pie kalna, kas var ciest no zemes nogruvuma, vai pie krasta līnijas, kas saskaras ar jūras līmeņa paaugstināšanos un eroziju.

No Slovēnijas līdz Spānijai un no Vācijas līdz Grieķijai daudzi Eiropas reģioni sāpīgi apzinās savu neaizsargātību pret dabas dusmām. Šoreiz ar  kolēģiem no „Euranet Plus” skaidrojam, kā tie, kas dzīvo šajās katastrofām pakļautajās teritorijās, tiek galā un pielāgojas mainīgajam klimatam.

Plaši izskanējušas satraucošās ziņas, ka šis septembris un oktobris bija karstākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skaidrs, ka dažās valstīs šī gada tā sauktā "Indijas vasara" bija patīkams pārsteigums, taču, skatoties nākotnē, aina ir daudz drūmāka. Tā stāsta Viļņas Universitātes Hidroloģijas un klimatoloģijas katedras profesors Egidijus Rimkus. Šajā valstī, kur septembra temperatūra parasti sasniedz 10 vai 11 grādus, cilvēki ziemas zābakus atstāja skapī, jo šī gada septembra vidējā temperatūra pārsniedza 17,5 grādus.

Šīs anomālijas ietekmē iedzīvotāju veselību, ekonomiku un cilvēku iztikas līdzekļus. Saskaņā ar ārkārtas notikumu datubāzi 2022.gadā vien šādi notikumi izraisīja vairāk nekā 16 000 nāves gadījumu visā Eiropā un tiešā veidā skāra 156 000 cilvēku.

Pielāgošanās šiem jaunajiem draudiem ir sacensība ar laiku. Slovēnija šovasar to sajuta, kad kopā ar Austriju un Horvātiju to skāra spēcīgas vētras, rekordlieli plūdi un zemes nogruvumi. Slovēņu klimatologs Lučka Kajfejs Bogatajs skaidro, ka, atskatoties uz pagātnes klimata prognozēm, tās ilustrē to, ka pārmaiņu temps ir bijis daudz ātrāks, nekā gaidīts.

Faktiski 40 gadu periodā no 1980. līdz 2020.gadam dabas katastrofas Eiropas valstīm izmaksājušas vidēji 12 miljardus eiro gadā, liecina Eiropas Komisijas dati.

Tālāk uz dienvidiem mēs uzklausām Hosē Mendešu, Koimbras Universitātes Sociālo pētījumu centra Riska novērošanas centra koordinatoru. Mendešs stāsta, ka Portugāles iedzīvotāju sadalījums ir vēl vairāk saasinājis ar klimatu saistītos riskus.

Piekrastes zonas, meži, upes... daži reģioni ir īpaši sensitīvi pret ekstremāliem laikapstākļiem. Tā kā Eiropa gatavojas nākotnē saskarties ar vairāk šādu problēmu, visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānovērtē riska reģioni un jāapsver, no kurām teritorijām izvairīties vai kur pasargāt no dzīvojamo māju būvniecības.

Tiberiu Kiričešs ir aizsargājamo teritoriju fonda „ProPark” izpilddirektors. Šis fonds atrodas Brašovā, Rumānijas centrālajā daļā. Viņš norāda, ka Rumānijai vajadzētu apsvērt iespēju izslēgt noteiktas teritorijas no apbūves, ņemot vērā, ka daudzas ēkām šādās teritorijās faktiski tikušas uzceltas nelikumīgi.

Iepriekšējā epizodē redzējām, ka dabas atjaunošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, jo īpaši mežos vai mitrājos, nodrošina dabisku aizsardzību pret klimata pārmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka visas riska zonas ir sistemātiski jāatstāj dabas atjaunošanai. To atzīmē Daniela Spicičino, Itālijas Vides aizsardzības un pētniecības institūta  inženiere un pētniece. Institūts sniedza tehnisko atbalstu, kad plūdi šī gada maijā skāra Itālijas ziemeļus. Spicičino arī iesaka "nestrukturālus" pasākumus, tostarp uzraudzību, brīdinājumus un iniciatīvas, lai palielinātu izpratni un sniegtu informāciju par gaidāmajiem laikapstākļiem. Izpratnes veidošanas iniciatīvas ir būtiskas, ja vēlamies mudināt kopienas un indivīdus aktīvi piedalīties klimata noturības un pielāgošanās procesā.

Atgriežoties Portugālē, Hosē Mendešs stāsta, ka vietējām varas iestādēm ir galvenā loma cilvēku attieksmes un uzvedības mainīšanā, taču tās ne vienmēr sasniedz mērķi.

Tagad dosimies uz austrumiem, uz Bulgāriju — vēl vienu valsti, kurai šogad nav klājies viegli. Vētra Daniela septembra sākumā tur izraisīja lielus plūdus.  Šie plūdi ir vairojuši Bulgārijas pilsoņu izpratni par šo problēmu. Tā skaidro ģeogrāfs Emīls Gačevs. Nākamais izaicinājums ir iemācīt cilvēkiem, kā rīkoties, saskaroties ar tiem.

Kā mēs redzējām, vien dažas valstis ir imūnas pret šīm problēmām, kuru risināšanai nepieciešama ātra iejaukšanās un ievērojami resursi. Tāpēc Eiropas Savienība ir izstrādājusi politiku, kas vērsta uz katastrofu novēršanu un riska samazināšanu. Tā ir izvirzījusi piecus mērķus noturībai pret katastrofām: paredzēt, sagatavoties, brīdināt, reaģēt un nodrošināt drošību. Lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu uz tām, tika izveidots Eiropas  Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un desmit citām valstīm šajā jomā. Ja ārkārtas situācija pārsniedz vienas valsts reaģēšanas spējas, šī valsts var lūgt palīdzību, izmantojot mehānismu, un Eiropas Komisija sedz vismaz trīs ceturtdaļas no izmaksām.

Pēc virknes civilās aizsardzības mehānisma dalībvalstu lūgumiem sniegt palīdzību intensīvu mežu ugunsgrēku gadījumā, Komisija ķērās pie šīs pieaugošās tendences risināšanas un izstrādāja rīcības plānu meža ugunsgrēku novēršanai. Un visbeidzot, tā kā šīm problēmām nav robežu, dalībvalstis ir dalībnieces „Sendai struktūrā” — starptautiskajā nolīgumā, kura mērķis ir aizsargāt attīstības ieguvumus no šādām katastrofām.

Eiropas infrastruktūras, ekosistēmu, sabiedrības un ekonomikas noturības palielināšana ir svarīga katastrofu riska pārvaldības daļa. Un tehnoloģisko instrumentu, ar kuriem to izdarīt, netrūkst. Tā uzsver bulgāru jūras ekologs Dimitars Berovs.

Tomēr mums ir jāpalielina ieguldījumi noturīgā infrastruktūrā, piemēram, plūdu aizsardzībā, drenāžas sistēmās un ēkās, kas spēj izturēt ārkārtējus laikapstākļus. Tas ietver esošās infrastruktūras modernizāciju un uzlabošanu. To labi zina arī Latvijas dienvidaustrumu pilsētas Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. Šī gada janvārī Jēkabpils piedzīvoja postošus plūdus, kad ledus sastrēguma dēļ no krastiem izgāja Daugava. Latvijas radio mēram jautāja, kā Jēkabpils plāno nākotnē samazināt plūdu risku.

Jācer, ka cilvēki aktīvi turpinās strādāt pie tā, lai pielāgotos un stātos pretī izaicinājumiem.