„Euranet plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” raidieraksta kārtējā  sērijā pievēršamies uzņēmumu lomai pārejā uz zaļāku saimniekošanu, jo privātajam sektoram būs liela nozīme tajā, lai Eiropas Savienība (ES) sasniegtu savu mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050.gadam. ES ir reģistrēti 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, kuri nodarbina 83 miljonus cilvēku un rada aptuveni pusi no bloka iekšzemes kopprodukta.

Lai labāk izprastu izaicinājumus, ar kuriem privātais sektors saskaras pārejā uz zaļo ekonomiku, mūsu kolēģi no visas Eiropas aptaujāja uzņēmējus un ekspertus. Sāksim ar Slovēnijas Vides, klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāru Urošu Vajglu, kuru izjautāja kolēģi no Slovēnijas sabiedriskā radio.

Visu nozaru uzņēmumi apzinās, ka tiem ir labāk jāizprot un jāintegrē ar klimatu saistītie riski savā darbībā. Turklāt tiem ir arī jāreaģē uz plašākas sabiedrības vēlmēm. Saskaņā ar globālās konsultāciju kompānijas „McKinsey” datiem, patērētāju izvēles atspoguļo viņu vērtības, jo īpaši gados jaunāku patērētāju gadījumā, un aptuveni 40% Eiropas patērētāju uzskata, ka ilgtspējība ir „ļoti svarīga”.

Neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi to dara pēc savas iniciatīvas, lai mazinātu ar klimatu saistītos riskus, pielāgotos patērētāju pieprasījumam vai tāpēc, ka uz tiem attiecas normatīvie ierobežojumi, tie nevar izvairīties no pielāgošanās, ko rada klimata pārmaiņas. Tā uzskata Nunu Krušs, kurš ir izpilddirektors Atbildīgas uzņēmējdarbības vadības centrā Portugāles Katoļu universitātē.

Uzņēmumiem vienmēr ir nācies pielāgoties, lai saglabātu konkurētspēju un nodrošinātu, ka to darbība ir rentabla. Tas, iespējams, ir galvenais iemesls, lai uzņēmumi to darītu arī šajā gadījumā. Tā uzskata Sofijas Ķīmijas tehnoloģiju un metalurģijas universitātes Inženierzinātņu ekoloģijas nodaļas vadītāja Vaņa Kjoseva.

Iespējams, ka galvenokārt šī iemesla dēļ 89% Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu veic pasākumus, lai padarītu savu darbību videi draudzīgāku, un tikai 9% to nedara. Protams, šie rādītāji dažādās valstīs atšķiras, un, piemēram, Polijā, Bulgārijā un Igaunijā, uzņēmumi ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja.

2021. gadā globālā apdrošināšanas kompānija „Generali” uzsāka starptautisku ilgtspējas konkursu „EnterPRIZE”, lai atbalstītu un veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspēju. Šis konkurss ļauj saprast, cik sekmīgi ir uzņēmumi ceļā uz ilgtspējīgāku darbību, pastāstīja „Generali” pārstāve Ungārijā Ildiko Feldi-Tamāša.

Mazo un vidējo uzņēmumu visbiežāk veiktie resursefektivitātes pasākumi ir atkritumu samazināšana (64%), enerģijas taupīšana (61%) un lietderīgāka materiālu izmantošana (57%). Slovēnijas Vides, klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretārs Urošs Vajgls stāsta par visbiežāk veiktajām izmaiņām uzņēmumos.

Uzņēmumi, meklējot inovatīvus risinājumus klimata problēmai, arvien vairāk pievēršas tehnoloģijām.

Alans Gallikjo ir dibinātājs Itālijas jaunuzņēmumam „Ecomate”, kas izmanto algoritmus, lai identificētu būtiskas uzņēmējdarbības problēmas un pārvērstu tās par videi draudzīgiem aktīviem. „Ecomate” piedāvā lētu un viegli pieejamu programmatūras platformu, kas var  fiksēt uzņēmuma stāvokli un pēc tam sagatavot detalizētu ziņojumu, kurā identificētas uzņēmuma kritiskās problēmas. Pēc tam, izmantojot mākslīgā intelekta metodes, tā analīzi pārvērš ilgtspējas novērtējumā. Gallikjo sarunā ar „Radio 24” pastāstīja, ka, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, kurā pašlaik darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, runa ir par nelieliem soļiem.

Nav šaubu, ka uzņēmumus būs vieglāk pārliecināt rīkoties, ja tie redzēs taustāmus ieguvumus. Taču, ja runa ir par ilgtermiņa pasākumiem un, protams, arī izdevumiem, tos būs grūtāk pārliecināt. ES vērienīgie klimata mērķi paredz, ka visām nozarēm ir kopīgi jācenšas ilgtermiņā samazināt emisijas. Tāpēc ES ir izstrādājusi virkni instrumentu, tostarp Eiropas stratēģiju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu blokam sasniegt zaļā kursa mērķus. Tallinas lidosta šajā ziņā ir spērusi lielus soļus, intervijā „Kuku Raadio” sacīja uzņēmuma valdes locekle Anneli Turkina. Un ļoti būtiski ir tas, ka lidostas centienus ir atbalstījis ES finansējums.

Viena no nozarēm, kas ļoti labi apzinās klimata pārmaiņu radītos riskus uzņēmumiem, ir apdrošināšanas bizness. Tā ir nozare, kas nepārtraukti attīstās, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc apdrošināšanas seguma.

Bulgārijas Apdrošinātāju asociācijas ģenerālsekretāre Nina Kolčakova pastāstīja, ka arvien vairāk uzņēmumu meklē apdrošināšanas segumu riskiem, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām.

Eiropa nav viena savos centienos veicināt tīras tehnoloģijas un inovatīvus uzņēmumus. Tomēr ar „Zaļā kursa” palīdzību Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev mērķi palīdzēt uzņēmumiem būt šo pārmaiņu priekšgalā.

Viens konkrēts piemērs tam ir tā sauktā „taksonomija” jeb klasifikācijas sistēma, ko ES ir izstrādājusi, lai labāk novirzītu investīcijas tiem uzņēmumiem, kas ir visvairāk nepieciešami ekoloģiskajai pārejai. Taksonomija nosaka saimnieciskās darbības kritērijus, lai norādītu, cik lielā mērā šīs darbības ir labvēlīgas vai kaitīgas videi. Atbildīgas uzņēmējdarbības vadības eksperts Nunu Krušs no Portugāles Katoļu universitātes slavē taksonomiju.

Taču, kad svarīgākais ir mērogs un ātrums, „Eiropa bieži vien ir pārāk lēna un birokrātiska”, norāda asociācija „BusinessEurope „ kas pārstāv ES mazo un vidējo uzņēmumu intereses. Arī aptaujas apliecina, ka mazos un vidējos uzņēmumus no straujākas pārejas uz ilgtspējīgāku darbību atbaida sarežģītā ES birokrātija. Tāpēc pēdējos mēnešos ES vadītāji ir aicinājuši samazināt birokrātisko slogu, lai atvieglotu uzņēmumu dzīvi.

Šī gada sākumā ES nāca klajā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu jeb plānu paredzamai un vienkāršotai normatīvajai videi, lai veicinātu investīcijas tīro tehnoloģiju nozarēs un sekmētu ražošanu nozarēs, kas ir svarīgas, lai sasniegtu bloka klimata neitralitātes mērķus. Briseles cer, ka tā nodrošinās ES ar politiku, kas būs piemērota šai strauji mainīgajai un ļoti konkurētspējīgajai globālajai videi.