Lielākā daļa no mums ir gatavi zināmā mērā mainīt savu dzīvesveidu planētas labā, cerot novērst turpmākas klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides degradāciju. Bet ko nozīmē „zināmā mērā”? Cik tālu mēs patiešām esam gatavi iet, kad runa ir par kompromisiem mūsu ikdienas dzīvē? 

Žurnālisti uzrunāja cilvēkus visā Eiropas Savienībā, un "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstā skaidrojam, kādas ir viņu robežas, kā arī mēģinām saprast, kas palīdzētu tās pārvarēt.

Eiropas pilsoņiem ir dažādas, katram savas ekoloģisko saistību robežas. Vieni nevar atteikties no eksotiskiem ceļojumiem, citi ir rūdīti gaļēdāji, bet vēl kāds visu gadu patērē importētus avokado. Ir arī daudzi ātrās modes piekritēji un, protams, tādi, kas nevar iztikt bez savas automašīnas. Tā kā ir tik daudz faktoru, kas ietekmē mūsu personīgo ietekmi uz planētu, ne vienmēr ir viegli pieņemt saprātīgākos kompromisus, lai dzīvotu videi draudzīgāk.

Polijas radio vaicāja Varšavas Universitātes socioloģei Dominikai Blahnickai -Ciacekai, vai viņa var izskaidrot cilvēku uzvedību šajā jautājumā.

Daba novērtēs, ja mēs izmantosim mazāk plastmasu, patērēsim mazāk ūdeni un enerģiju. Taču, kad runa ir par oglekļa pēdas nospieduma samazināšanu, Lundas Universitātes Zviedrijā veikts pētījums liecina, ka visnozīmīgākie soļi, ko mēs varam spert, ir lietot savā uzturā vairāk augu valsts produktu, retāk lidot un atteikties no automašīnām. Pētījumā apstiprināts, ka arī mazāks bērnu skaits ir labvēlīgāks planētai. Taču ir viegli uzskatīt, ka mūsu individuālā rīcība, kas no mums prasa lielu piepūli, rada tikai niecīgu ietekmi uz kopējo situāciju. Un mums reti tiek sniegta palīdzīga roka, lai mēs varētu paveikt vairāk. Kā piemēru var minēt iepakojumu.

Varētu šķist, ka šajā ziņā mēs esam panākuši ievērojamus panākumus, ņemot vērā pieaugošos centienus pēdējo desmit gadu laikā. Diemžēl tas tā nav. 2020. gadā Eiropas Savienībā radīja 79 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu (jeb 177 kilogramus uz vienu iedzīvotāju). Tas bija par 18% vairāk nekā 2009. gadā.

Eiropas Savienībā aptuveni 40% plastmasas tiek izmantota iepakojumam. Kā zināms, plastmasu ir ļoti grūti pārstrādāt, un tikai neliela daļa šāda veida atkritumu ir pilnībā pārstrādājami. Un pat tad, ja to izdodas pārstrādāt, „jaunā” plastmasa, kas no tās tiek ražota, kādu dienu piesārņos dabu nanoplastmasas vai mikroplastmasas veidā. Bet, kad mums vajag burkānus, bet vienīgie burkāni veikalā ir iesaiņoti plastmasā, mēs tik un tā tos pērkam. Un pat tad, ja tiek piedāvātas alternatīvas bez iepakojuma, tās bieži vien ir daudz dārgākas, stāsta grafiskais dizainers Karls no Zagrebas un līdzīgs viedoklis ir arī Amēlijai no Vācijas

Klaudija Kjozoto no patērētāju organizācijas „Altroconsumo”, kas apvieno 314 tūkstošus biedru, stāsta, ka, aptaujājot 1200 Itālijas patērētāju, puse no viņiem norādīja, ka videi draudzīgu produktu cena patiešām ir šķērslis. Tomēr asociācijas pētījums liecina, ka ir arī citi faktori, kas ietekmē patērētāju izvēli starp videi nekaitīgām un mazāk nekaitīgām precēm, un ka liela nozīme ir arī nefinansiāliem stimuliem.

Kādi stimuli un atbalsts mums kā indivīdiem ir nepieciešams, lai katrs no mums justos gatavs un spējīgs dzīvot ilgtspējīgāku dzīvi? Šis ir jautājums, kurā valsts iestādēm noteikti ir jāsadarbojas ar uzņēmējiem un patērētājiem, lai kārtīgi iekustinātu zaļās pārejas riteņus.

Slovēnijas Ilgtspējīgas attīstības fonda direktore Gaja Brecelja stāsta, ka, protams, nedrīkst likt cilvēkiem vieniem pašiem izdarīt pareizo izvēli. Tā vietā jau sen ir jāveic sistēmiskas pārmaiņas. Bulgārijas pilsētas Stara Zagoras Reģionālās ekonomiskās attīstības aģentūras izpilddirektore Rumjana Grozeva nepiekrīt šim viedoklim. Viņa stāsta, ka valdība un dažādu nozaru pārstāvji jau cītīgi strādā, lai veiktu šīs sistēmiskās pārmaiņas.

Tādēļ, ka videi draudzīgāka un ekoloģiskāka saimniekošana nereti ir dārgāka, ekonomikās krīzes laikā daudzi Eiropas iedzīvotāji ir atteikušies no iepriekš sasniegtā videi draudzīgākas dzīvošanas ziņā. To apstiprina Dānijas Patērētāju padomes padomniece vides politikas jautājumos Vībeke Jensena. Viņa pastāstīja, ka pagājušā gada novembrī, kad krīze sasniedza augstāko punktu, 35% Dānijas iedzīvotāju pirka bioloģisko pārtiku retāk nekā iepriekš.

Taču Jensena norādīja, ka Dānijas iedzīvotāji, līdzīgi kā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, pievērsās citiem zaļākas saimniekošanas veidiem, piemēram, mājās ieviesa energotaupības pasākumus un veica citas izmaiņas iepirkšanās paradumos.

Ja reizēm jūtaties slikti, ka nespējat atrast pareizo līdzsvaru starp vides apziņu un ikdienas dzīvi, tad ziniet, ka neesat vieni.  Bet atcerēsimies, ka Eiropa ieņem vadošo lomu pasaulē ilgtspējīgās pārmaiņās, tāpēc pacentīsimies darīt visu iespējamo, ko mēs kā pilsoņi varam darīt, lai atbalstītu un veicinātu šos centienus.