Līdz ar daudzu mazo saimniecību izzušanu un lauksaimniecības tēla pasliktināšanos, konkurence, ko rada lētāks imports un pārmetumi par lauksaimnieku saistību ar klimata pārmaiņām — lauksaimniecība nešķiet pati vilinošākā karjeras perspektīva mūsdienu jaunajiem eiropiešiem. Tomēr šobrīd, kad nepieciešamība pēc nodrošinājuma ar pārtiku ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, Eiropai ir vajadzīga jauna lauksaimnieku paaudze, kas ir gatava smagi strādāt.

Taču to nevar noliegt: Eiropas lauksaimniecības modelis nonācis krīzē. Saskaņā ar aprīlī publicēto Eiropas Parlamenta ziņojumu saimniecību skaits Eiropas Savienībā laikā no 2003. līdz 2016.gadam ir samazinājies par trešdaļu – no aptuveni 15 miljoniem līdz 10 miljoniem. Visvairāk samazinājies mazo saimniecību skaits. To, kuru platība nepārsniedz 5 hektārus.

Laukos notiekošā ilgtermiņa strukturālā pārveide paredz, ka saimniecības kļūst arvien lielākas un ražošana tiek koncentrēta arvien mazāk personu rokās. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2040.gadam Eiropas Savienībā varētu būt atlicis mazāk nekā 4 miljoni saimniecību, kas ir liels 62% kritums salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Tā kā daudzas no atlikušajām mazajām un vidējām saimniecībām Eiropā saskaras ar lielām ekonomiskām grūtībām un ir apdraudēta to pastāvēšana, kas būtu tas, kas varētu vilināt jaunos lauksaimniekus uz darbu šajā nozarē?

Noslēgumā – ja daudzi mūsdienu balto apkaklīšu darbinieki piedzīvo stresu un izdegšanu, stundām ilgi sēžot pie datora ekrāna, vai dzīve lauksaimniecībā var piedāvāt veselīgāku, līdzsvarotāku alternatīvu 21. gadsimtā? Mūsu radiostacijas ir satikušas daudzus kaislīgus jaunos lauksaimniekus ar iedvesmojošu nākotnes vīziju – un viņi noteikti tic, ka tas ir iespējams.