Bieži izskan apgalvojums, ka sievietes ir priekšgalā cīņai pret klimata pārmaiņām un to ietekmi uz planētu. Ja tas tā ir, kāpēc tas tā varētu būt? Daži apgalvo, ka tas ir tāpēc, ka sievietes ir vairāk cietušas no mūsu dabiskās vides pasliktināšanās, savukārt citi uzskata, ka sievietēm vienkārši ir tuvāka saikne ar Māti Dabu.

Šajā sērijā žurnālisti no visas Eiropas runā ar sievietēm, lai noskaidrotu, vai šī saikne starp dzimumu un klimatu patiešām pastāv.

Ir pieņemts uzskatīt, ka klimata pārmaiņu radītās sekas pirmās izjūt visneaizsargātākās sabiedrības grupas. Aleksandra Stankova no Bulgārijas Sieviešu fonda skaidro, kāpēc sievietes ir viena no šādām grupām.

Gan algotu, gan neapmaksātu aprūpētāju vidū sievietes joprojām ir vairākumā. Tas nozīmē, ka viņām kā medmāsām, mātēm vai aprūpētājām būs galvenā loma piesārņojuma un klimata pārmaiņu seku pārvarēšanā. Šis nevienlīdzīgais aprūpes pienākumu sadalījums izskaidro, kāpēc klimata pārmaiņas vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus, norāda Tjaša Franko no Slovēnijas interneta medija „Spol”, kas pievēršas galvenokārt dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Tātad klimata pārmaiņas pastiprina jau pastāvošo nevienlīdzību? Tieši tā, atbild Erika Moranduco, kura ir starptautisko cilvēktiesību pētniece Līdsas Universitātes.

Eiropas Savienībā īpaši neaizsargāti ir vientuļie vecāki. Saskaņā ar statistikas biroja „Eurostat” datiem 2020. gadā aptuveni četrpadsmit procentos mājsaimniecību ar bērniem bija tikai viens no vecākiem, no kuriem vairāk nekā trīs ceturtdaļas bija sievietes.

Selīna Nīvenheisa ir Beļģijas Sociālo pakalpojumu federācijas ģenerālsekretāre. Viņa pārstāv desmitiem sociālā sektora organizāciju, kas strādā tādās jomās kā ģimenes un veco ļaužu aprūpe, nabadzība, piekļuve pārtikai, enerģijai, ūdenim, veselības aprūpei...Pēdējā laikā ar šo sektoru saistītie cilvēki ir piedalījušies lielās klimata demonstrācijās, apgalvojot, ka steidzami ir jārisina klimata taisnīguma jautājums un ka klimata jautājumus un sociālās tiesības nevar nošķirt. Selīna skaidro, ka dažas vienkāršas darbības klimata pārmaiņu ierobežošanai, piemēram, ēšanas paradumu maiņa, ir daudz lielāks izaicinājums vientuļajiem vecākiem, īpaši vientuļajām mātēm. Tas ir gan naudas, gan laika jautājums, saka Selīna.

Bet nav tā, ka viss ir slikti. Sieviešu organizācijas palīdz notikt patiesām pārmaiņām, stāsta portugāliete Suzana Viseu, kura ir nodibinājusi kustību „Sievietes par klimatu”.

Klimata tiesību aktu izstrādē augstākajā līmenī neapšaubāmi būtu jāiesaista vairāk sieviešu. Taču, piebilst Viseu, ir grūti atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Pat ja ir panākts progress, dzimumu līdztiesība ir mērķis, par kura sasniegšanu joprojām ir jācīnās, jo sievietes lēmumu pieņemšanā – pat šeit, Eiropā, – paliek otrajā plānā.

Radot jaunām sievietēm apstākļus, lai izvairītos no sociālajiem aizspriedumiem, mēs varam mudināt viņas aktīvāk iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām, skaidro Jūle Pehta no kustības „Fridays for Future” Freiburgā, Vācijā. Šajā organizācijā sievietes ir galvenās cīnītājas par klimata taisnīgumu. Jūle skaidro, kāpēc tā ir.

Iepriekš dzirdētā Tjaša Franko norāda uz zinātniski gūtiem pierādījumiem, ka sievietes patiesībā biežāk nekā vīrieši uzņemas proaktīvu lomu, kad runa ir par vides politiku.

To apstiprina arī aktīviste un pētniece Erika Moranduco. Viņa uzskata, ka sievietes vairāk nekā vīrieši ir motivētas samazināt savu ietekmi uz vidi, jo viņām ir lielāka instinktīva interese par planētas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, un šis fenomens ir vērojams visā Eiropā. Moranduco uzsver, ka sieviešu aktīvai līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesos ir izšķiroša nozīme, ja vēlamies gūt panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām.

Taču līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams, uzskata Slovēnijas Vides ministrijas pārstāve Tīna Kobilšeka.

Noslēdzot šo raidieraksta sēriju, secinājums ir diezgan skaidrs. Sievietēm joprojām ir jācīnās par to, lai viņām dotu iespēju piedalīties klimata tiesību aktu un instrumentu izstrādē. Taču šķiet, ka viņas ir gatavas iesaistīties šajā cīņā. Turklāt klimata aktīvisms sievietēm ir atspēriena punkts politiskai līdzdalībai.