Šoreiz "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstā aplūkosim, vai māte Daba un sociālo tīklu influenceri var iet kopsolī, vai arī sociālie mediji kalpo tikai materiālisma un patēriņa veicināšanai, nevis sabiedrības pārmaiņām, ko prasa klimata krīze?

Saskaņā ar nesen publicētiem Eirobarometra aptaujas datiem vairāk nekā ceturtā daļa informācijas, ko saņem Eiropas iedzīvotāji, nāk no sociālo tīklu platformām un blogiem jeb emuāriem. Savukārt jaunieši ir gandrīz pilnībā novērsušies no tradicionālajiem medijiem, apgalvo Polijas sabiedriskais aktīvists un influenceris Jans Spievaks.

Eirobarometra pētījumā teikts, ka jaunieši daudz biežāk nekā vecāka gadagājuma cilvēki izmanto sociālo mediju platformas un emuārus, lai piekļūtu informācijai. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem informāciju internetā iegūst 46% aptaujāto, bet starp eiropiešiem, kuri ir pārsnieguši 55 gadu vecumu, tikai 15%.

15 līdz 24 gadus vecu cilvēku vidū vispopulārākā sociālo mediju platforma ir „Instagram” - 80 procenti respondentu šajā vecuma grupā to minējuši kā savu iecienītāko platformu. Gandrīz puse jaunāko respondentu izmanto arī „TikTok” un „Snapchat”.

Piemēram, platformā „TikTok” lietotāji bieži vien aicina savus sekotājus rūpēties par ārējo izskatu, bet ne tik daudz par mūsu planētu. Šajā sociālajā tīklā debates par tādiem nozīmīgiem jautājumiem, kā klimats, nav īpaši aktuālas.

Taču Portugāles Katoļu Universitātes komunikācijas zinātņu pētniece Patrīcija Diaša apgalvo, ka nav tā, ka jaunākās paaudzes nerunā par klimatu, gluži pretēji – vismaz Portugālē ir gandrīz „politiski nekorekti” par to nerunāt. Viņasprāt, tieši tāpēc influenceri izvairās no šīs tēmas, jo daži no viņiem zina, ka šajā ziņā nerāda piemēru.

Loģisks varētu būt secinājums, ka, augot mūsdienu pasaulē, kurā tiek prognozēts briesmīgs klimats, daudzi jaunieši, iespējams, izvēlas izmantot savus sociālo mediju kontus, lai aizbēgtu uz pasauli, kurā šādas bažas nav aktuālas.

Tomēr sociālie mediji nekādā gadījumā nav no klimata pārmaiņām brīvā zona, un Jans, kuru dzirdējām iepriekš, uzskata, ka, lai gan tiešsaistes aktīvisms var būt pārmaiņas veicinošs, jauniešu bombardēšana ar klimata krīzi var radīt arī pretēju efektu.

Iepazīsimies ar Rudžjero Porito, kurš ir 14 gadus vecs vides aktīvists no Itālijas. Viņš ar saviem „Instagram” ierakstiem vēlas veicināt vienaudžu izpratni par vides jautājumiem. Šī iemesla dēļ Rudžjero ir ieguvis iesauku „itāļu Grēta Tūnberga”. 

Lietuviete Auguste Barbora Budriene internetā tirgo lietotu apģērbu un popularizē ilgtspējīgu modi. Viņa uzskata, ka slavenības un influenceri var saglabāt savu popularitāti un vienlaikus runāt par vides jautājumiem. Viņa ir novērojusi, ka pārāk maz uzmanības tiek pievērsts problēmām, kas ir saistītas ar ātro modi.

Protams, galu galā tas, ko mēs redzam sociālajos tīklos, ir atkarīgs no algoritmiem. Tas var radīt problēmas, kad runa ir par cilvēku redzesloka paplašināšanu, taču, jo vairāk būs tādu ierakstu, kas skar vides jautājumus - pat garāmejot -, jo lielāks būs efekts un jo zinošāki mēs kļūsim. Jaunais influenceris Rudžjero stāsta, ka viņš jau redz pozitīvas pārmaiņas šajā virzienā.

Kamila Etjēna ir pazīstama franču klimata aktīviste un influencere, kura galvenokārt darbojas „Instagram”. Viņai ir 24 gadi. Viņa pievienojas Rudžjero viedoklim un uzdod nākamo loģisko jautājumu: kā mēs varam sasniegt citus „burbuļus” jeb tos, kuru sociālo tīklu algoritmi nekad neko par klimatu nerāda?

Īstenojot pāreju uz videi draudzīgu domāšanu un ņemot vērā sociālo mediju plašo pieejamību, ir svarīgi sekot līdzi tam, ko šīs platformas un tur esošie influenceri dara. Rumāņu influencere Andrea Madlene tam piekrīt. Viņa savā darbā cenšas būt sociāli atbildīga. Andrea pazīst vairākus influencerus, kuri ir iesaistījušies vides kampaņās.

Varam secināt, ka influenceriem ir reāla iespēja iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām. Taču ietekme ir ne tikai influenceriem. Mums visiem vajadzētu paturēt prātā to – katru reizi, kad kaut ko publicējam savos sociālajos tīklos, mēs visi esam potenciālie influenceri.