Kurš gan nav mēģinājis vizualizēt mūsu nākotnes mājas? Kurš gan nav redzējis spīdīgu nākotnes ēku attēlus ar to zinātniskajai fantastikai līdzīgajām formām, zaļajiem jumtiem un pārpasaulīgām  tehnoloģijām? Nākotnes mājas un ierīces ir mūsu iztēles auglis, taču katrs progresa aspekts sākas no mazākā idejas iedīgļa.

Šodienas idejas ļaus nākotnes pasaulei reaģēt uz notiekošajām klimata, vides un enerģētikas krīzēm. Lai gan mēs nevaram paļauties tikai uz tehnoloģiju burvību, lai lietas mainītu, lielas pārmaiņas dažreiz var radīt neliela inovācija.

"Euranet Plus" žurnālisti "Eurnet Plus Green "Deal jeb "Zaļā kursa" podkāsta epizodē tiekas ar Eiropas dizaineriem, arhitektiem un citiem radošiem prātiem.

Itālijā tiekamies ar Madalenu Selvīni, jaunu dizaineri, kura stāsta par savu darbu saistībā ar to, ko mēs parasti saucam par "atkritumiem". Viņa stāsta, ka jebkuru materiālu var pārveidot par jēgpilnu un ilgmūžīgu objektu, ja vien ir mazliet iztēles un mīlestības.

Savukārt modes dizainers un Lietuvas Kauņas Tehnoloģiju universitātes pasniedzējs Ķestutis Ļekecks skaidro, ka viņa videi draudzīgā vīriešu uzvalku līnija radusies no vēlmes atrast pielietojumu auduma atgriezumiem, kas neizbēgami tiek izmesti, radot jaunus apģērbus.

Tikmēr ilgtspējīgas modes dizainere un Igaunijas Mākslas akadēmijas vecākā pētniece Reeta Ausa stāsta – ja vēlamies samazināt saražotā jaunā auduma daudzumu, mums ir jāsper solis tālāk.

Bet paskatīsimies tālāk par modi. Tiem, kas projektē nākotnes mājas, ir galvenā loma mūsu ilgtermiņa ietekmes uz dabu samazināšanā. Lai gan būs jāpieliek lielas pūles, lai atjaunotu esošās ēkas, jaunajās mājās viss varētu būt savās pareizajās vietās. Petars Dikovs, Pilsētplānošanas institūta izpilddirektors un iepriekš Sofijas pašvaldības galvenais arhitekts, stāsta, ka energoefektīva arhitektūra ir loģisks jēdziens, kas patiesībā ir krietni senāks par elektrību, apkuri un dzesēšanas sistēmām.

Tieši šis projektēšanas princips ir Somijas būvniecības uzņēmuma „Lammin Betoni Oy” darba pamatā. Uzņēmums organizēja projektu konkursu, koncentrējoties uz zema oglekļa satura būvniecību. Tā mārketinga direktors Markuss Inkilainens skaidro, ka, projektējot nākotnes māju, ir svarīgi ņemt vērā ēkas dizainu, apkopi, darbību un veiktspēju visos gadalaikos un visā tās mūža laikā.

Savukārt Matevžs Granda ir Slovēnijas žurnāla „Outsider” publicists. Žurnāls veicina izpratni par arhitektūru un telpu. Granda norāda uz pieaugošo tendenci celtniecībā atgriezties pie dabas un dabīgiem materiāliem.

Lai gan tā var būt tendence Slovēnijā, tā ne vienmēr ir visur. Tā stāsta Balāzs Ščelešcenji, Ungārijas godalgotās ilgtspējīgas arhitektūras studijas „Hello Wood” dizainers. Viņš uzskata, ka apmācība ir galvenais, lai to mainītu.

Lai gan šīs arhitektūras attīstība var šķist diezgan pašsaprotama, joprojām pastāv daudz šķēršļu ilgtspējīgāku ēku attīstībai. Viens no tiem ir likumdošana, stāsta arī Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu profesore Diāna Bajāre.

Patiešām, saskaņā ar viedokļiem, kas iegūti no dažādām dalībvalstīm šīs epizodes sagatavošanas laikā, valsts iestādēm joprojām ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu šo attīstību.

Atgriežoties Slovēnijā, arhitektūras studente Pia Gerbeka, kura koncentrējusies uz vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā, apliecina, ka celtniecībā interese darboties ar dabīgiem materiāliem netrūkst, taču diemžēl pastāv daudz birokrātijas un slēpto izmaksu.

Tomēr Rikardo Kamačo no Portugāles Arhitektu asociācijas ir optimistiskāks.  Viņš uzskata, ka Eiropas Savienība ir bijusi kritisks katalizators, palīdzot Portugāles tradicionālajai arhitektūras nozarei pārvarēt savu nevēlēšanos un virzīties videi draudzīgākā virzienā.