Tas, kādu pārtiku mēs liksim uz saviem šķīvjiem rīt, lielā mērā būs atkarīgs no mūsu izvēlēm šodien. Šīs izvēles ietekmē demogrāfija, veselība, savstarpējā atkarība tirdzniecībā, ģeopolitika, kā, piemēram, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, un, pāri visam, klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņu rezultātā arvien biežāk piedzīvojam ekstrēmi augstu gaisa temperatūru, Eiropā novērojami nepieredzēti karstuma un sausuma periodi, kā arī ārkārtīgi auksti periodi un rekordliels nokrišņu daudzums. 

Lai gan lauksaimniecība veicina šo satraucošo tendenci, tā ir arī tās upuris. Klimata pārmaiņas ietekmē, piemēram, lauksaimnieku kultūraugu izvēli un lopu dzirdināšanas paradumus, ūdens pieejamību apūdeņošanai un lauksaimniecības produktu pārstrādi.

Pašreizējā situācijā lauksaimnieki visos Eiropas reģionos atrodas neizdevīgā stāvoklī, jo viņiem nepārtraukti ir jācenšas pielāgot savus paradumus tā, lai tie atbilstu klimata īpatnībām, uzskata agronoms no Sicīlijas Korrādo Vigo. Viņš skaidro, ka klimata pārmaiņu un patērētāju uzvedības rezultātā Sicīlijas zemnieki tradicionālo kultūraugu vietā audzē citus.

Ir skaidrs, ka dažas no patērētāju modīgajām izvēlēm var palīdzēt atsevišķiem nozares dalībniekiem attīstīties klimata pārmaiņu apstākļos. Taču ne visas šādas pārmaiņas ir vienlīdz veiksmīgas. Piemēram, avokado ļoti patīk augstās gaisa temperatūras vasarā, taču tie nav tik izturīgi pret salnām un plūdiem, kam tie arī ir pakļauti.

Tā kā lopkopība ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas veicinātājiem, un šīs nozares piegādes ķēdes veido 14,5 procentus no visiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem, zinātnieki aicina radikālāk pārveidot pasaules iedzīvotāju uzturu, kam būtu jābalstās uz ilgtspējīgu, galvenokārt augu izcelsmes pārtiku.

Tomēr visai pasaulei ir vienkārši nereāli pilnībā atteikties no gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktiem. Patiesībā, neskatoties uz to, ka neliela daļa attīstītās pasaules iedzīvotāju samazina gaļas patēriņu, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka līdz 2030.gadam gaļas ražošana pasaulē pieaugs par 14 procentiem salīdzinājumā ar 2020. gadu. Nepalīdz arī tas, ka daudzās attīstības valstīs gaļas ēšana joprojām ir sociālekonomiski prestiža.

Tāpēc zinātnieki aktīvi meklē alternatīvas. Viņi pat ir sākuši audzēt gaļu mēģenēs! Lauksaimniecības un pārtikas zinātnes profesore Elvīra Jariene no Vītauta Dižā Universitātes Kauņā nešaubās, ka pēc divdesmit gadiem, bet iespējams agrāk, katrs no mums veikalā varēs iegādāties laboratoriski izaudzētu gaļu un gaļas produktus.

Šim viedoklim pievienojas arī Marī Anna Meigo-Fonseka, kura ir līdzdibinātāja Igaunijas jaunuzņēmumam „Gelatex”, kas ir iesaistījies no šūnām audzētas gaļas radīšanā.

Ja notiktu radikālas pārmaiņas šajā virzienā, tad tas nozīmētu mainīt arī kultūraugus, ko audzējam Eiropas Savienībā, jo lielākā daļa Eiropas labības tiek izmantota kā lopbarība, atzīst asociētā profesore Mojca Korošeca.

Uztura speciāliste un ēdienu apskatniece Žuana Moura atkārto, iespējams, nepatīkamo patiesību par kukaiņiem.

Pārtikas pētniece Radostina Gunčeva no Trāķijas Universitātes (Bulgārija) atklāj pārsteidzošu informāciju, kas zināmā mērā izskaidro, kāpēc daži Bulgārijas ražotāji uzskata, ka šo iespēju nedrīkst palaist garām.

Bet, ko var darīt, lai palīdzētu šai topošajai kukaiņu pārtikas nozarei? Bulgārijas Kukaiņu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas līdzpriekšsēdētāja Kremena Dervenkova norāda, ka ir jāievieš attiecīgi likumi un jābūt pieejamam finansiālam atbalstam.

Eiropas Savienība nesen ir atjauninājusi noteikumus attiecībā uz tā saukto „jauno pārtiku”. Tirgū jau ir pieejami produkti no kukaiņiem, kas atbilst jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem, un mēs redzam arī laboratoriski radītās gaļas komercializāciju nelielā apjomā.

Eiropas Komisija arī izstrādāja programmas „Pārtika 2030” projektu, ar kuras palīdzību tā plāno finansēt atsevišķas novatoriskas pētniecības programmas. Piemēram, projektā „HealthyMinorCereals” tiek pētītas piecas pašlaik mazāk kultivētas labības sugas, lai nodrošinātu pārtikas daudzveidību.

Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas Kristians Bušoi stāsta par to, kas šajā jomā sagaida Eiropas Savienību.

Divas jaunas sievietes Briselē nesen ir izveidojušas ēdnīcas stila restorānu, kurā ir laipni gaidīts ikviens, lai palīdzētu gatavot vai vienkārši paēstu, un cilvēki var maksāt pašu izvēlētu summu. Šim novatoriskajam sociālajam projektam ir arī ilgtspējīgi mērķi, jo tā izveidotājas vēlas pierādīt, ka ir iespējams pagatavot ilgtspējīgu pārtiku par pieejamu cenu.

Viņas nepiekrīt vēlmei radīt „jaunus ēdienus” un uzskata, ka nākotnes ēdienam vienkārši jābūt veģetāram un tādam, kas gatavots mājās no vietējām un bioloģiskām sastāvdaļām. Viena no projekta autorēm Aliksa Rijkārta stāstīja, ka mācīšanās darot ir labākais veids, kā pārliecināt cilvēkus, ka ilgtspējīga un veselīga ēšana nav tik grūta, kā viņi varētu domāt.

Tie laiki, kad tofu jeb sojas siers un dārzeņu sacepumi bija vienīgie bezgaļas ēdieni mūsu ikdienas uzturā, ir sen pagājuši. Tagad gaļai ir daudz alternatīvu, kas saudzē planētu un ir veselīgas mūsu organismam. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai mēs vēlamies gatavot kukaiņus, nogaršot laboratoriski izaudzētu gaļu vai labāk izvēlamies pārbaudīto vērtību pākšaugus, mums kā patērētājiem ir tiesības panākt pārmaiņas.

Tāpēc noslēgumā ieklausīsimies klīniskās diētas speciālistes, blogeres un ēdienu tendenču pētnieces doktores Hannas Stolinskas teiktajā.