Kārtējā „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz runājam par koku stādīšanu un to ietekmi cīņā ar klimata pārmaiņām.

Fotosintēzes rezultātā koki uzņem oglekļa dioksīdu un uzglabā to noteiktu laiku. Tāpēc tie piedāvā svarīgu risinājumu siltumnīcefekta gāzu pārpalikuma problēmai gaisā. Jaunā koksnē CO2 atrodas pašos kokos, kā arī to saknēs un augsnē, kurā tie aug.

Meža stādīšana notiek pēc diviem galvenajiem principiem, tā intervijā Latvijas Radio skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vecākais pētnieks Āris Jansons. Apmežošana attiecas uz koku stādīšanu apgabalos, kuros iepriekš nebija meža platību. Savukārt meža atjaunošana ir tad, kad koki tiek pārstādīti jau esoša meža platībās, lai aizstātu nocirstos vai nodegušos kokus, vai, kā min Āris Jansons, lai uzlabotu meža kvalitāti vai daudzveidību.

Domājot par nepieciešamību uztvert oglekli – procesu, ko zinātniski dēvē par “oglekļa sekvestrāciju”, gandrīz jebkurš veselīgs koks ir piemērots. Tā intervijā saka Joana Amarala Paulo, Portugāles institūta „Superior de Agronomia” Meža studiju centra pētniece. Viņasprāt, konkrēta koku suga nav svarīga – svarīgi ir tas, cik ilgi tas saglabājas dzīvs.

Tomēr domāšana tikai par koku skaitu ir pārāk vienkāršota un galu galā ne pārāk noderīga. Tāpat kā ar daudzām lietām, tas nav tikai kvantitātes jautājums: svarīga ir arī kvalitāte. Un, ja ņemam vērā Eiropas Savienības koku sugu daudzveidību (un to vecumu), šajā ziņā blokam ir nepietiekami rezultāti.

Ja vēlamies palīdzēt mūsu mežiem kļūt noturīgākiem pret klimata pārmaiņām, ir jācenšas uzlabot to kvalitāte, pievienojot vairāk koku, krūmu un tā tālāk. Jo saskaņā ar Eiropas Meža institūta ziņojumu mežu bioloģiskā daudzveidība ir "pamats mežu funkcionēšanai, daudzu meža ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai un mežu pielāgošanās un noturības saglabāšanai pret klimata pārmaiņām".

Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, ka cieņa pret biosistēmām arī ir būtiska. Tā intervijā uzstāj Andrejs Breznikars, Slovēnijas Mežsaimniecības institūta mežsaimniecības dienesta vadītājs. Neplānota dažādu koku un koku stādu ievešana mežā nav pieļaujama. Tāpēc būtiski atcerēties - ja vēlaties iegādāties koku, ko iestādīt, iestādiet to savā dārzā vai, iespējams, parkā, bet nekad mežā.

Un uz apmežošanu attiecas tas pats princips, norāda Milānas Valsts universitātes meža apsaimniekošanas un plānošanas pētnieks Džordžo Vakiano.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam apņemas līdz 2030.gadam visā blokā iestādīt vismaz trīs miljardus papildu koku, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus.

Tā ir iespaidīga apņemšanās — paturot prātā, ka šī mērķa sasniegšana nozīmētu divreiz lielāku Eiropas mežu pieauguma tempu, nekā tas bija laikā no 2005. līdz 2020.gadam. Plāna īstenošana ir sarežģīta un izaicinoša, jo īpaši tāpēc, ka valdībām ir jāsabalansē ekonomiskās, sociālās un vides intereses, atzīst Lietuvas vides ministra vietnieks Danass Augutis, kā arī Andrejs Breznikars, Slovēnijas Mežsaimniecības institūta eksperts.

Kāds ir labākais veids, kā rīkoties šajā jautājumā? Kādu vietu mums vajadzētu meklēt, lai iestādītu visus jaunos kokus? Ieteikumus sniedz Tartu Universitātes ekoloģijas profesore Avelīna Helma.

Un visbeidzot, jāķeras pie jautājuma – cik ļoti jaunu koku stādīšana patiešām palīdzēs cīņā ar klimata pārmaiņām?

Hektārs koku 50 gadus pēc stādīšanas spēj uztvert un uzglabāt 300 līdz 400 tonnas CO2. Tas nozīmē, lai kompensētu vienu tonnu CO2, jums ir nepieciešams no 31 līdz 46 kokiem. Lai to aplūkotu kontekstā, viena tonna CO2 ir līdzvērtīga 138 gaļas ēdieniem, divām trešdaļām no vienas mājsaimniecības gada elektroenerģijas patēriņa, sešus mēnešus ilgas benzīna automašīnas izmantošanas, 2,6 lidojumiem turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē no Romas uz Amsterdamu, vai vienam lidojumam turp un atpakaļ no Parīzes uz Ņujorku. Īsāk sakot, katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs katru gadu ir atbildīgs par vairāk nekā septiņām tonnām CO2 emisiju.

Tāpēc mums vispirms ir jāpiešķir prioritāte mežu izciršanas apturēšanai. Tā saka doktors Momčils Panajotovs, dendroloģijas profesors Sofijas Mežsaimniecības universitātē. Viņš stāsta, ka mežu izciršana ir jāaptur, jo, neskatoties uz visiem mūsu centieniem, to nevar pagriezt atpakaļ.

Koku stādīšana nav brīnuma nūjiņas risinājums oglekļa emisiju problēmai, piebilst eksperts no Milānas Valsts universitātes Džordžo Vakiano. Cīņā ar klimata pārmaiņām ir vajadzīga daudzpusīga pieeja, kurā kokiem būtiska loma.