Cilvēki gadu tūkstošiem ir turējuši mājdzīvniekus. Un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties. Gluži pretēji – tas kļūst arvien populārāk. Mūsu pūkainie, zvīņainie un spalvainie draugi sniedz mums mīlestību un ļauj rūpēties par kādu. Viņi var arī samazināt mūsu stresa līmeni, uzlabot sirds veselību un pat palīdzēt bērnu sociālajai un emocionālajai attīstībai.

Saskaņā ar 2021.gadā veiktu Eiropas mājdzīvnieku barības ražotāju pētījumu 90 miljoniem mājsaimniecību jeb aptuveni 46% mājsaimniecību Eiropas Savienībā pieder mājdzīvnieks. Tas ir par 20 miljoniem vairāk nekā desmit gadus iepriekš. Vispopulārākā izvēle ir kaķi, kam seko suņi.

Tāpat kā cilvēki, arī mājdzīvnieki rada atkritumus. Iespējams, visredzamākais atkritumu veids ir suņu izkārnījumiem paredzēti maisiņi, kas nereti ir pamanāmi mētājamies uz zemes.

Bulgāru veterinārārste Mila Bobadova norāda, ka šie maisiņi – pat, ja tie tiek pareizi izmesti – rada milzīgu daudzumu atkritumu. Lai gan no pašiem atkritumiem ir grūti izvairīties, rūpīgāka maisiņu izvēle var palīdzēt samazināt mūsu suņu ekoloģisko pēdu nospiedumus.

Cik daudzi mājdzīvnieku īpašnieki var godīgi pateikt, ka viņi ir domājuši par savu četrkājaino draugu ietekmi uz vidi? Slovēņu veterinārārste Anja Završnika, kura ir arī viena no Slovēnijā pirmā videi draudzīgā mājdzīvnieku  preču veikala līdzīpašniecēm, stāsta, ka dzīvnieki rada nopietnu ietekmi uz vidi.

Viņa norāda uz mājdzīvnieku barības ražošanu, un doktores Završnikas bažām par mājdzīvnieku barību piebalso arī doktors Mario Kondrjanu no Bukarestes Agronomijas un veterinārmedicīnas universitātes.

Vēl viena veterinārārste, Tamāra Ferari, kura jau 30 gadu rūpējas par mājdzīvniekiem Horvātijā, uzskata, ka vajadzētu apšaubīt pieņēmumu, ka suņiem un kaķiem uzturā ir nepieciešams uzņemt sarkano gaļu, lai viņi būtu veseli.

Taču jautājums ir ne tikai par mūsu mājdzīvnieku barību, bet arī veids, kādā šī barība tiek apstrādāta un iepakota, norāda ungāru dzīvnieku tiesību aizstāve Šneidere Kinga. Viņa iesaka saimniekiem saviem mīluļiem gatavot barību pašiem.

Teorētiski tā, protams, ir taisnība, taču jāņem vērā arī citi faktori, norāda doktors Kondrjanu. Piemēram, šis ir laikietilpīgs process.

Tā kā nav reāli, ka katrs saimnieks gatavos maltītes saviem mājdzīvniekiem , vēl viens ekoloģisks risinājums varētu būt izvairīties no gaļas ēdienu došanas saviem mājdzīvniekiem.

„Ami Planet” ir Itālijas uzņēmums, kas ražo pilnībā augu izcelsmes barību mājdzīvniekiem. Uzņēmumu nodibināja 2002. gadā, un tas bija pirmais šāda veida uzņēmums visā pasaulē, un tagad tas eksportē savu produkciju visā pasaulē.

Taču pat šis globālais veiksmes stāsts ir saskāries ar grūtībām pārliecināt klientus vietējā tirgū, stāsta uzņēmuma eksporta vadītājs Stefano Sketīni.

Savukārt Lietuvas Veselības zinātņu universitātes dzīvnieku uztura pētniece Ugne Nedzinskaite nedomā, ka dabiskie gaļēdāji būtu jābaro ar veģetāru uzturu. Tomēr viņa apgalvo, ka pastāv videi draudzīgākas alternatīvas tradicionālajai gaļai. Piemēram, kukaiņi. Patiesi, barība mājdzīvniekiem, kuras pamatā ir kukaiņi, ir inovācija, par kuru viņa patiešām cer, ka tā kļūs populāra.

Portugāles dzīvnieku barības maisījumu ražošanas nozares asociācijas ģenerālsekretārs Žaime Pisara min no aļģēm un kukaiņiem ražotu barību kā jauninājumus, kas varētu palīdzēt samazināt mūsu ekoloģisko ietekmi.

Ja jums vēl nav mājdzīvnieka, bet doma, ka viņš būs jābaro ar kukaiņiem, nešķiet saistoša, var izvēlēties mājdzīvnieku, kurš ir veģetārietis, iesaka horvātu veterinārārste Tamāra Ferari.

Noslēgumā ir svarīgi precizēt vienu lietu. Neviens neierosina atcelt tūkstošgades pastāvējušo praksi un atteikties no mājdzīvniekiem. Galvenais ir atrast pareizo līdzsvaru.