Mums ir jācīnās ar klimata pārmaiņām, jāuzlabo mūsu apkārtējā vide, jābūt sportiskiem un veseliem un jāsamazina sava atkarība no importētiem fosilajiem energoresursiem. Vai tas ir par daudz prasīts no Eiropas pilsoņiem? Mums tā nešķiet, jo visas šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Šajā reizē mūsu žurnālisti visā Eiropas Savienībā uzrunāja gados jaunus cilvēkus, jo tieši viņi visbiežāk ir neapmierināti ar politiķu rīcību, risinot klimata jautājumus. Viņiem vaicājām, ko viņi paši dara, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Kādas konkrētas lietas varam paveikt, lai samazinātu savus oglekļa pēdu nospiedumus?

Katrs produkts vai pakalpojums rada oglekļa pēdas nospiedumu. Tas ir kopējais siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu daudzums, kas tiek radīts attiecīgā produkta ražošanā, izmantošanā un likvidēšanā. Oglekļa dioksīds ir visbiežāk minētā siltumnīcefektu izraisošā gāze, bet ir arī citas, piemēram, metāns, ko lielā apmērā rada mājlopi. Tas viss sekmē klimata pārmaiņas.

Globālā sabiedrība uzvedas tā, it kā mūsu rīcībā būtu vairākas planētas. Katru gadu arvien agrāk un agrāk pienāk tā saucamā “Zemes resursu pārtērēšanas diena” jeb datums, kurā planētas iedzīvotāju patērētais dabas resursu daudzums pārsniedz resursu apjomu, ko Zeme attiecīgajā gadā spēs atjaunot. 2021.gadā tas notika 29.jūlijā, taču gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis šo nevēlamo datumu sasniedza vēl agrāk, dažas pat februārī!

2019.gadā Eiropas Savienības pilsoņu vidējais oglekļa pēdas nospiedums bija 6,8 tonnas. Luksemburgiešiem un igauņiem bija vislielākais nospiedums – vairāk nekā 17 tonnas –, viņiem sekoja nīderlandieši, vācieši un somi ar 9,5 tonnām. Vismazākais oglekļa pēdas nospiedums bija latviešiem un rumāņiem – tikai aptuveni 4 tonnas uz personu. Viņi vairāk vai mazāk bija vienā līmenī ar vidējo rādītāju pasaulē.

Tā kā katrs milligrams patērētās dabasgāzes veicina klimata pārmaiņas, tad katrs no mums var paveikt kaut vai nedaudz, lai tās piebremzētu. Tā uzskata divu bērnu mamma Mjūriela Russo no Vācijas.

Lisabonas iedzīvotāja Margarida Keiroga intervijā Radio Renesanse stāsta, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai attīstītu dažus vienkāršus refleksus.

Dažu ekorefleksu attīstīšana varētu būt arī labs finansiāls solis. Varšavas iemītniece Beāta Razmuga intervijā Polijas Radio sacīja, ka Eiropas Savienības pilsoņi pašlaik atrodas zem milzīga finansiālā sloga, ko ir izraisījusi milzīgā inflācija un pieaugošās enerģijas cenas.

Turklāt mums tiek lūgts iesaistīties, lai palīdzētu izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā, 22 gadus vecais itālis Mateo sacīja radiostacijai Radio 24. Cita starpā tas nozīmē ierobežot savu enerģijas patēriņu, ko Mateo arī cenšoties darīt.

Mūsu kolēģe Mirjama no Beļģijas raidorganizācija RTBF Briselē apciemoja trīsstāvu māju, ko īrē seši studenti. Viņu pavadīja asociācijas „eco-conso” eksperts Jonass Moermans, kura darbs ir veidot izpratni par „atbildīgu un ekoloģisku patēriņa izvēli”. Pagājušajā ziemā studenti saņēma galvu reibinošu rēķinu par enerģiju. Un viņi baidās, ka nākamziem rēķini būs vēl augstāki saistībā ar karu Ukrainā un tā negatīvo ietekmi uz enerģijas tirgu. Jonass Moermans sniedza viņiem nelielus ieteikumus, kas palīdzētu gan viņu maciņam, gan mūsu planētai.

Kopumā lielākā daļa indivīda oglekļa pēdas ir saistīta ar enerģijas patēriņu un mājokli, kam seko pārvietošanās un pārtika.Tātad šīs ir tās jomas, kurās mums vajadzētu apsvērt iespēju veikt izmaiņas. Taču dažas izmaiņas ir vieglāk īstenojamas nekā citas, igauņu klimata žurnāliste Joanna Lāsta stāsta radiostacijai „Kuku Raadio”.

Transports ne tikai veido nozīmīgu daļu no mūsu oglekļa pēdas nospieduma, bet tā dēļ mēs arī esam pilnībā atkarīgi no importētās naftas. Taču pastāv alternatīvas. Pārvietojieties, piemēram, ar sabiedrisko transport, vai ar velosipēdu. Tas uzlabos gan jūsu veselību, gan planētas veselību!

Un, ja jums patiešām ir nepieciešams sēsties automašīnā, tad piepumpējiet riepas, izslēdziet gaisa kondicionieri un nespiediet gāzes pedāli līdz galam.

Programmatūras eksperts Dimitars Simovs intervijā Bulgārijas Radio piekrita viedoklim, ka mums ir jāsamazina sava apetīte pēc ātruma. Bet papildus šo diezgan pašsaprotamo pasākumu uzskaitījumam Simovs uzsvēra, ka mums ir jākontrolē arī savs digitālais piesārņojums - tēma, par kuru mēs runājām vienā no saviem iepriekšējiem podkāstiem.

Pārtika veido 10 līdz 30% no mājsaimniecību oglekļa pēdas nospieduma, galvenokārt lauksaimniecības, pārtikas produktu ražošanas un transportēšanas dēļ. Gaļas produktiem ir lielāks oglekļa pēdas nospiedums nekā augu produktiem, tāpēc gaļēdāji rada vairāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus, nekā veģetārieši un vegāni.Slovēņu ekoloģe Katja Sreša telekanālam “RTV Slovenia” stāsta, ka jebkādi centieni paveikt vairāk klimata pārmaiņu palēnināšanai var rādīt pozitīvu piemēru.

Lēmumu pieņēmēji Briselē cenšas palielināt spiedienu uz ražotājiem. 30.martā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu atjaunināt bloka patērētāju aizsardzības noteikumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības pilsoņi var izdarīt apzinātu un videi draudzīgu patērētāju izvēli. Daļa no priekšlikuma ietver patērētāju aizsardzības stiprināšanu pret neuzticamiem vai nepatiesiem apgalvojumiem par produktu atbilstību vides standartiem, Radio Renesanse sacīja portugāļu vides speciāliste Suzana Fonseka.

Neatkarīgi no tā, kā mēs šim jautājumam pieejam, nav attaisnojuma nedarīt vairāk. Kā saka, arī mazām lietām var būt liela nozīme.