Pēdējo 200 gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi ievērojamu progresu sabiedrības veselības jomā, veicinot higiēnas ievērošanu. Koronavīrusa pandēmija ir vēl vairāk virzījusi sabiedrību šajā virzienā. Lai gan ir pašsaprotami, ka higiēnas plašāka ievērošana ir uzlabojusi mūsu veselību, tomēr vai mūsu centieniem pēc arvien tīrākas dzīves ir arī negatīvie aspekti? Vai mēs esam atraduši pareizo līdzsvaru starp higiēnu un dabu?

Šajā “Green Deal” jeb Zaļā kursa sērījā “Euranet Plus” žurnālisti apspriež dezinfekcijas radītās briesmas un citus ar tīrību saistīts jautājumus.

Farmaceite un organiskās kosmētikas zīmola dibinātāja, Katia Kurica no Portugāles dalās savā satraukumā par hiperhigiēnismu, ko viņa novērojusi Portugāles sabiedrībā. Šāda pārspīlēšana var atstāt negatīvu ietekmi dažādos veidos, tostarp, mūsu veselībai. “Mums ir vajadzīgas baktērijas,” intervijā saka Bulgārijas imunologs Nikola Kerekovs. Mūsu tieksme nesamērīgi izmantot visa veida higiēnas preces nav savienojama arī ar apkārtējo vidi — to uzsver Kataržina Bilevska no “Greenpeace Polija”.

Sāksim ar “zilo zeltu” — plaši pazīstamu kā ūdeni! Kamēr mūsu senči kādreiz izvairījās no mazgāšanas ar ūdeni — slaukoties un tā vietā izmantojot smaržas. Mēs tagad paļaujamies uz ūdeni mūsu personīgajā un sadzīves higiēnā. Taču šķiet, ka mums nav izdevies atrast līdzsvaru starp mūsu vajadzību pēc higiēnas un atbildīgu pasaules resursu pārvaldību.

Saskaņā ar aprīļa beigās publicēto ziņojumu, cilvēka radītais spiediens ir izraisījis liela mēroga traucējumus sauszemes nokrišņu, iztvaikošanas un augsnes mitruma sistēmā, kas ir būtiska mūsu planētas dinamikai. Eksperti aicina noteikt ierobežojumus tam, kā mēs izmantojam ūdeni. Eiropas Savienībā mēs svaigu dzeramo ūdeni nolaižam tualetēs un tīrām ar to mājas. Tomēr saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem katru gadu uz planētas ir par vienu centimetru mazāk svaiga ūdens. Tas ir vēl pārsteidzošāk, ja ņemam vērā faktu, ka vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju nav pieejami droši sanitāri apstākļi.

Maikla Emersona Gnilo uzdevums ir atbalstīt UNICEF ūdens, sanitārijas un higiēnas programmas visā pasaulē. Viņš skaidro, ka, lai gan ir jāveicina sanitārija, noteikti nedrīkst aizmirst ūdens vērtību.

Simona Rasale, Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas “Žaliasis taškas” komunikācijas vadītāja, atklāj, ka ir pārsteidzoši viegli izmantot mazāk ūdens.

Bet ūdens nav vienīgais faktors, kas jāņem vērā. Daudzi produkti, ko lietojam ikdienā, tostarp zobu pasta, šampūns, dezodorants un sauļošanās līdzeklis, arī tiek uzskatīti par būtiskiem mūsu veselībai un labsajūtai. Eiropa ir pasaules līdere personīgās higiēnas un kosmētikas nozarē, kas nodrošina ievērojamu skaitu darba vietu visā blokā. Un, tā kā ir aizliegtas vismaz 1600 sastāvdaļas, Eiropas Savienības kosmētikas regula nosaka, ka mūsu produkti ir vieni no drošākajiem pasaulē gan cilvēku, gan vides veselībai. Tās galvenie mērķi ir novērst endokrīno sistēmu traucējošos faktorus un nešķīstošus vai bioloģiski noturīgus nanomateriālus, piemēram, cinka oksīdu, titāna dioksīdu vai oglekli.

2022.gada jūnijā Briselē noslēdzās apspriede, kuras mērķis ir uzlabot esošos noteikumus par vairākām bīstamām vielām un to izņēmuma izmantošanu kosmētikas līdzekļos. Politiķi arī vēlas vienkāršot marķēšanu un izveidot efektīvāku procesu ķīmisko vielu drošības novērtējumam.

Malū, Kongo izcelsmes jauna sieviete no Beļģijas pilsētas Ljēžas, tikko atvēra veikalu, kurā pārdod produktus afro un cirtainiem matiem. Viņa vēlējās izvairīties no produktu ķīmiskajām sastāvdaļām, ko parasti izmanto, lai iztaisnotu sprogainus matus vai labotu matus, kas bojāti iztaisnošanas rezultātā, taču nespēja atrast nevienu dabisku produktu, kas Beļģijā patiešām iedarbotos. Tāpēc, kā viņa stāsta, viņa nepadevās un atvēra savu veikalu.

Šķiet, ka par organisko kosmētiku cilvēki interesējas arvien vairāk, to atzīst arī  Jūnisa Maija, divu bioloģisko veikalu īpašniece Portugālē.

Taču tiekšanās pēc mājas higiēnas ir bijusi tikpat “infekcioza” kā personīgā higiēna. Un arī šeit mēs bieži pārspīlējam. Kurš gan nav redzējis sludinājumus ar dzīvespriecīgām mājsaimniecēm, kas slauka virsmu, līdz tā mirdz? Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ietekmē vidi, kaitējot veseliem – un būtiskajiem – mikroorganismiem, kas var izraisīt dabas bioloģiskās attīrīšanas sistēmas sabrukumu.

Vihra Dinčeva – bezatkritumu kopienas locekle Bulgārijā un ekoloģisko tīrīšanas līdzekļu uzņēmuma līdzīpašniece – skaidro problēmas mērogu. Savukārt vides blogere Katarina Papa uzstāj, ka dabīgie produkti piedāvā reālu alternatīvu.

Pandēmija saprotami palielināja mūsu vēlmi pēc higiēnas. Piemēram, bailes mūs mudināja izmantot pārmērīgu daudzumu roku dezinfekcijas līdzekļa. Un tas, saka Matteo Džidotti, Milānas Nacionālās pētniecības padomes ķīmiķis, ir būtiski ietekmējis vidi.

Džidotti skaidro, ka Nacionālās pētniecības padomes veiktie pētījumi atklāja, ka ātrās palīdzības automašīnu koka, plastmasas un metāla daļas bija sarūsējušas jau pēc dažiem pandēmijas mēnešiem. Līdz ar to rodas jautājums, vai šiem dezinfekcijas līdzekļiem ir mazāk kaitīgas, bet tikpat efektīvas alternatīvas?

Un, visbeidzot, nav mazsvarīgs jautājums par to, kā visi šie tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļi tiek iepakoti un kas notiek ar šo iepakojumu. Tā kā Eiropa joprojām saražo vairāk nekā tai vajadzētu, mums patiešām jāpieliek pūles, stāsta Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas pārstāve Simona Rasale.

Tātad, vai var būt tīra māja, tīrs ķermenis UN tīra sirdsapziņa? Iespējams, bet tikai līdz noteiktam brīdim. Šķiet, ka vēstījums ir tāds: ja mēs vēlamies sakopt savu vidi, mums, iespējams, būs jāpārtrauc ar tik milzīgu degsmi kopt visu pārējo.