Elles zemes virsū vai vēsas oāzes? Uz šādu jautājumu meklējam atbildes šajā "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidieraksta sērijā, kas ir veltīta pilsētplānošanai.

Liela daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju mitinās pilsētās, un tieši pilsētnieki, iespējams, visvairāk cieš no klimata pārmaiņu sekām. Tādēļ mēs ar ekspertu palīdzību mēģināsim saprast, kāda veida pilsētplānošana ir nepieciešama, lai mūsu pilsētas varētu pielāgoties klimata pārmaiņām.

Mūsu kolēģi no Itālijas raidsabiedrības „Radio 24” uzrunāja arhitektu un pilsētplānotāju Karlo Ratti, kurš ir pasniedzējs vienā no pasaules labākajām augstskolām – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ASV pilsētā Bostonā. Ratti tur vada īpašu nodaļu, kas pēta un prognozē, kā digitālās tehnoloģijas maina cilvēku dzīvesveidu un kāda ir to ietekme uz pilsētām.

Tā kā pilsētās dzīvo liels skaits cilvēku, tās iemieso daudzas no problēmām, ar kurām saskaras globālā sabiedrība – ne tikai saistībā ar klimata pārmaiņām un mūsu pielāgošanos tām, bet arī saistībā ar sabiedrības pārmaiņām. Pilsētas ir gan daļa no problēmas, gan daļa no risinājuma.

Kādām tad vajadzētu izskatīties nākotnes pilsētām? Jona Minku Arhitektūras un pilsētplānošanas universitātes arhitektūras pasniedzēja Mihaela Zamfira sarunā ar Rumānijas Radio sacīja, ka mēs arvien biežāk runājam par tā dēvētajām „viedajām pilsētām”.

Daudzi no pilsētās dzīvojošajiem ir pieredzējuši, kā vasarā uzkarst ēkas un asfalts, un to, ka ir grūti atvēsināties. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra zinātnieki ir izpētījuši, kāda ir atšķirība starp vasaras virsmas temperatūru pilsētās, kurās dzīvo vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, un tām tuvējos lauku apvidos, aplūkojot datus no 2003. līdz 2020. gadam. Viņi atklāja, ka dažkārt pilsētās virsmas temperatūra ir par 10 līdz 15 grādiem pēc Celsija augstāka nekā tuvējo lauku apvidos , un, ka šī temperatūra turpina pieaugt. Pilsētu iedzīvotājiem tas nozīmē paaugstinātu ar karstumu saistītu slimību un pat nāves risku.

Tāpēc nākotnes pilsētu dzesēšana ir viena no galvenajām pilsētplānošanas prioritātēm. Un, nosakot videi nekaitīgus veidus, kā to panākt, ne tikai tiks glābtas dzīvības, bet arī novērsts pārmērīgs enerģijas patēriņš gaisa kondicionēšanai. Uz to norādīja arī Igaunijas zaļās enerģijas uzņēmuma „Gren Eesti” izpilddirektors Margo Kilaotss.

Ir dažādi veidi kā mazināt karstuma viļņu ietekmi pilsētā - tumšu jumtu nomaiņa pret gaišākiem vai, vēl labāk, ar zaļajiem jumtiem, var izmantot arī sauli atstarojošus materiālus vai iestādīt vairāk koku un augu. Karlo Ratti sacīja, ka labumu var dot arī ēnu zonu izveide.

Saskaņā ar zinātniskajā žurnālā „The Lancet” publicētu pētījumu, ja pilsētās apstādījumi sasniegtu 30 procentus no to platības, vidējā temperatūra šajās pilsētās varētu samazināties par 0,4 grādiem. Pētījumā norādīts, ka tas varētu par trešdaļu samazināt ar karstuma viļņiem tieši saistīto nāves gadījumu skaitu. Taču svarīgs ir ne tikai koku skaits pilsētās, intervijā raidsabiedrībai „RTV Slovenija” sacīja ainavu arhitekte Maja Simoneti. Viņa arī piebilst, ka sabiedrība vilcinās reāli uzsākt pārmaiņas.

Ainavu arhitekte un Krakovas Tehnoloģiju universitātes profesore Uršula Forčeka-Brataņe arī iestājas par to, lai apstādījumi aizņem 30 procentus no pilsētu teritorijas un neviens nedrīkst atrasties tālāk par 300 metriem no tuvākā parka. Viņa piekrīt Majai Simoneti, ka kokus nedrīkst stādīt nejauši. 

Maja Simoneti norādīja, ka vēl viens būtisks pilsētplānošanas elements ir reālas sociālās infrastruktūras izveide – turklāt pastaigas attālumā no iedzīvotāju mājām.

Tātad, ja vēlamies, lai ikviens varētu dzīvot tuvāk ērtībām, mums, iespējams, būs jādomā par to, kā ierobežot telpu, ko uz zemes aizņem atsevišķas mājas. Bet vai mēs patiešām esam gatavi pārskatīt savu dzīvesveidu, lai risinātu šos izaicinājumus? Mūsu kolēģi no Vācijas raidsabiedrības AMS to jautāja arhitektei Angelikai Lasai, kura specializējas pilsētplānošanā.

Prāta vētras par pilsētvides izmaiņām tiek veicinātas Eiropas Savienības līmenī ar iniciatīvas „Jaunais Eiropas „Bauhaus”” starpniecību. To uzsāka 2020. gadā, lai „zaļo kursu” sasaistītu ar mūsu dzīves telpu un pieredzi. Tā nozīmi skaidro pilsētplānotāja un pētniece Lisabonas Universitātes institūtā Žuana Lažeša.

Izmantojot daudznozaru pieeju, „Jaunais Eiropas „Bauhaus”” apvieno iedzīvotājus, ekspertus, uzņēmumus un iestādes, lai pārdomātu un veicinātu jaunus, ilgtspējīgus dzīves veidus, taču ne uz stila vai skaistuma rēķina. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka programma nodrošina finansējumu, lai atbalstītu bagātinošus, ilgtspējīgus un iekļaujošus projektus visā Eiropā un ārpus tās, tādējādi paātrinot zaļo pāreju.