Mājas atjaunošana, lai padarītu to energoefektīvāku, ir liels ieguvums klimatam un jūsu maciņam. Vai zinājāt, ka būvniecības nozare veido 40% no visa Eiropas enerģijas patēriņa? Un vai zinājāt to, ka tas ir arī lielākais Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, jo tas rada 36% no oglekļa emisijām?

Tāpēc ir pašsaprotami, ka Eiropas Savienība nespēs sasniegt zaļā kursa klimata ambīcijas, proti, līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, nenodrošinot to, ka zaļāka kļūst arī šī nozare.

Tāpēc Brisele ir nākusi klajā ar ideju par dziļu un visaptverošu „renovācijas vilni” visā Eiropā, lai samazinātu ēku siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60%, kopējo enerģijas patēriņu par 14% un enerģijas patēriņu apkurei un dzesēšanai par 18%. Šobrīd eiroparlamentārieši Eiropas Parlamentā apspriež jaunu tiesību aktu, kura mērķis ir palielināt ēku renovācijas tempu. Tā kā ir sagaidāms, ka 2050.gadā aptuveni 90% mūsdienu ēku joprojām būs lietošanā, nav nekādu iespēju izvairīties no šī darba, ja vēlamies mainīt virzienu, kurā mēs dodamies.

Šajā Euranet Plus Green Deal jeb Zaļā kursa podkāsta epizodē žurnālisti no visas Eiropas Savienības ir tikušies ar dažādiem iedzīvotājiem, lai saprastu, ko cilvēki domā par šo “renovācijas vilni”.

Un ceļojumu mēs sākam Baltijā. Lietuvā lielākā daļa dzīvojamo ēku ir celtas vēl pirms 1993.gada. Tāpēc to energoefektivitāte ir ārkārtīgi zema. Varbūt šo ēku nojaukšana ir labāks risinājums par masveida renovāciju īstenošanu? Doktors Juozs Beļskis no Viļņas TECH Universitātes Ēku enerģētikas katedras skaidro, kāpēc tas lielākajā daļā gadījumu tomēr nav piemērotākais un ilgtspējīgākais risinājums.

Pēc Beļska domām, renovācijas vilnis Lietuvā tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus, ko neapšaubāmi veicina pašreizējā enerģētikas krīze. Ēku enerģētikas eksperts piebilst, ka ar aptuveni 12% modernizēto dzīvojamo ēku Lietuva nav tālu no kopējā Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

Tomēr fakts ir tāds, ka ne visi Eiropas iedzīvotāji vienādi apzinās renovācijas nepieciešamību. Piemēram, saskaņā ar Eirobarometra aptauju, lai gan Vācijā energoefektivitāte ir aktuāla tēma, savukārt Spānijas un Bulgārijas iedzīvotāji izprot dažādus ar to saistītus jēdzienus, piemēram, „nulles emisijas” un klimatneitrāls mājoklis”, mazāk tos izprot Francijas un Polijas iedzīvotāji.

Nākamā valsts, kuru apskatīsim ir tieši Polija, kolēģi no „Polskie radio” tikās ar Dorotu Bartošu no Polijas Ekoloģiskās būvniecības asociācijas. Viņa nodarbojas ar ēku modernizāciju Polijā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir Polija vai Spānija, Lietuva vai Beļģija, pat tad, kad cilvēki vēlas atjaunot savas mājas, viņi saskaras ar virkni šķēršļu, kuru vidū ir finansiāli, administratīvi vai sociāli klupšanas akmeņi.

Sāksim ar naudu. Ir skaidrs, ka ne visi var atļauties nepieciešamos lielos ieguldījumus. Taču Dubravka Špančiča, pašvaldības darbiniece Pakracā, Horvātijā, kura ir modernizējusi savu māju un uz jumta uzstādījusi saules paneļus, uzsver, ka galu galā tie atmaksājas.

Cilvēkus var atturēt arī birokrātija, piemēram, ja tiek pieprasītas atļaujas vai aizdevumi. Lietuvā administratīvie šķēršļi un skepse pret modernizāciju ievērojami kavē procesu, saka doktors Beļskis.

Visbeidzot, cilvēkus var atbaidīt mazāki klupšanas akmeņi: kaimiņu nevēlēšanās iesaistīties, uzticama un izdevīga būvnieka atrašana, būvdarbu nekārtība un, iespējams, pat nepieciešamība meklēt citu dzīvesvietu, kamēr darbs tiek veikts.

Tas, vai esat gatavs pārvarēt šos šķēršļus, daļēji būs atkarīgs no tā, vai esat mājas īpašnieks vai īrnieks — māju īpašnieki parasti ir motivētāki. Tāpat kā mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem un mājsaimniecības ar bērniem. Visbeidzot, cilvēki, kas dzīvo lauku apvidos, atšķirībā no pilsētniekiem, šķiet, ir gatavāki veikt renovāciju. Šķiet, ka pilsētnieku galvenā motivācija ir trokšņu samazināšana.

Eiropas Savienības 2020.gada “Renovācijas viļņa” teksts tika izstrādāts, lai novērstu dažus no šiem klupšanas akmeņiem, kas attur iedzīvotājus no renovācijas darbu veikšanas. Viens no veidiem, kā atvieglot slogu, ir izveidot "vienas pieturas aģentūras" – citiem vārdiem sakot, starpniekus, kas var palīdzēt īpašniekiem plānot savas ēkas atjaunošanu un "pavadīt" tos visā renovācijas procesā.

Vēl viens Eiropas Savienības īstenotais ceļš ir finansiāla atbalsta sniegšana, tostarp atvieglotais finansējums un nodokļu atvieglojumi. Dānija jau ir uzņēmusies iniciatīvu šajā jomā – iniciatīvu, ko intervijā atzinīgi novērtēja Vācijas enerģētikas aģentūras NRW pārstāvis Dirks Mobass.

Cilvēkiem, sākot celt ēkas 21.gadsimtā, ar ko viņi parasti sāk? Kā liecina Eiropas vides aģentūras pētījums, visbiežāk veiktie darbi ir uzlabota izolācija un dubultā vai trīskāršā stiklojuma ierīkošana. Tomēr turpmāk ir jāizmanto visaptverošāka pieeja, lai līdz minimumam samazinātu ēkas kopējo oglekļa emisiju. To stāsta Mete Kvista, „Green Building Council Denmark” direktore.

Marjana Šijaneča Zavrla no Ļubļanas Celtniecības un būvniecības institūta saka, ka Slovēnija attiecībā uz ēku oglekļa pēdas samazināšanu dodas līdzīgā virzienā.

Ja no iedzīvotājiem tiek sagaidīts, ka viņi darīs visu iespējamo, lai padarītu savas ēkas zaļākas, tad ir tikai godīgi, ka arī būvniecības nozare pilda savu lomu.