"Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstā šoreiz runājam par sabiedriskā transporta nākotni. Transports rada nozīmīgu daļu no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām – vidēji ceturto daļu no Eiropa Savienības (ES) emisijām, no kurām autotransports rada lielāko daļu – aptuveni 70 procentu. Nemaz nerunājot par citām piesārņojošām cietajām daļiņām, ko mēs ieelpojam.

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt satiksmes radītās emisijas par 90%, un viens no veidiem, kā to panākt, ir uzlabot sabiedrisko transportu, jo autobusi, vilcieni, tramvaji, metro un tamlīdzīgi transportlīdzekļi vienlaicīgi pārvadā daudz vairāk cilvēku nekā privātie transportlīdzekļi.

Saskaroties ar klimata pārmaiņu radītajām problēmām, ES pēdējā laikā arvien populārāk ir izmantot sabiedrisko transportu, jo īpaši jauniešu vidū, apgalvo Luišs Pikadu Santušs, kurš ir profesors Lisabonas Universitātes Augsto tehnoloģiju institūtā.

Bet ļoti bieži jaunieši, kļūstot vecāki, pārsēžas privātajos transportlīdzekļos, stāsta Slovēnijas Infrastruktūras ministrijas pārstāvis Matjažs Vrčko.

Protams, ir vēl daudzi citi iemesli, kāpēc jaunieši atsakās no sabiedriskā transporta, piemēram, bērnu ienākšana ģimenē, pārvietošanās uz darbu no lauku apvidiem, kur mājokļi ir lētāki, utt. Tāpēc rodas jautājums, kā pārliecināt cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu?

Mūsu kolēģi no visas Eiropas devās pie savu valstu transporta ekspertiem, lai iepazītos ar esošajām iniciatīvām un saprastu, kā sabiedriskais transports var būt galvenais elements, lai nākotnē panāktu labāku gaisa kvalitāti un ierobežotu siltumnīcas efektu izriasošo gāzu emisijas. Secinājums – Ideju, kā uzlabot un veicināt sabiedrisko transportu, netrūkst.

Viena no idejām, ko arvien biežāk apsver Eiropas pilsētās, ir pilnībā atcelt maksu par sabiedrisko transportu, jo tam var but gan ekoloģiski, gan sociāli ieguvumi. Protams, tas ir saistīts ar izmaksām, ko ne visas valsts iestādes var segt, taču bezmaksas transporta finansēšanas slogu var līdzsvarot vairākos veidos, ieviešot daļēju atbrīvojumu no izmaksām. Piemēram, bezmaksas sabiedrisko transportu nodrošinot tikai noteiktā diennakts laikā vai noteiktās dienās, vai tikai noteiktos maršrutos.

Dženova ir pirmā lielā Itālijas pilsēta, kur pašvaldība nolēma pārliecināt iedzīvotājus samazināt privāto auto izmantošanu, un aptuveni pirms gada tā izvēlējās abus iepriekš minētos risinājumus bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Sabiedriskā transporta uzņēmuma “Azienda Mobilità e Trasporti” prezidente Ilarija Gavuglijo skaidro, kā tas darbojas.

Dženovā sabiedriskā transporta pasažieru skaits pieaudzi par gandrīz 50%. Un, kas ir interesanti, pasažieru skaits pieauga ne tikai bezmaksas stundās, bet arī maksas laika posmos. Tas ir ļāvis samazināt privāto transportlīdzekļu sastrēgumus un un tādējādi ir veicinājis labāku vides ilgtspēju pilsētā. Turklāt Dženova izmanto arvien vairāk elektrisko autobusu.

Vēl viens risinājums, kā kontrolēt bezmaksas sabiedriskā transporta izmaksas, ir ierobežot tā piedāvājumu noteiktām lietotāju kategorijām – jauniešiem, studentiem un vecākiem cilvēkiem.

Tā tas notiek Polijas pilsētā Kutno, kur dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tur sabiedriskais transports ir bez maksas bērniem un jauniešiem. Kāpēc Kutno ir izvēlējusies šādu stratēģiju, skaidro pašvaldības preses pārstāvis Kamils Klimaševskis.

Arī Vācijas federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē esošajā Monheimas pilsētā vietējie iedzīvotāji bez maksas var izmantot autobusu un tramvaju. Monheimas sabiedriskā transporta uzņēmuma vadītājs Franks Nigemeiers uzskata, ka bezmaksas transports būtu jānodrošina arī lauku apvidu iedzīvotājiem.

Monheimas pašvaldība bezmaksas sabiedriskā transporta izmaksas ir daļēji kompensējusi, palielinot maksu par autostāvvietām. Pilsētas stratēģiju var uzskatīt par veiksmīgu, jo, kā stāsta Franks Nigemeiers, 92% no 42 tūkstošiem Monheimas iedzīvotāju ir aktivizējuši savas bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes.

Tātad ideja par bezmaksas sabiedrisko transportu gūst arvien lielāku popularitāti visā Eiropā. Vairākas pilsētas ir izmēģinājušas šo risinājumu. Luksemburgā kopš 2020. gada marta sabiedriskais transports visā valstī ir bezmaksas visiem lietotājiem.

Tallina 2013. gadā kļuva par pirmo Eiropas galvaspilsētu, kas saviem iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas sabiedrisko transportu.  Tallinai šogad ir piešķirts Eiropas Zaļās galvaspilsētas tituls, ko saņem pilsētas, kuras ir pārmaiņu priekšgalā ilgtspējas, bioloģiskās daudzveidības, klimata un zaļo inovāciju jomā, tādējādi atspoguļojot arī Eiropas Zaļā kursa ambīcijas. Projekta “Tallina – Eiropas Zaļā galvaspilsēta 2023” izpilddirektore Krista Kampusa iepazīstina ar pilsētas nākotnes ambīcijām.

No žurnālistu veiktajām intervijām visā Eiropas var secināt, ka multimodālais transports tiek uzskatīts par galveno risinājumu, lai padarītu sabiedrisko transportu pievilcīgāku.

Kauņas Tehnoloģiju universitātes Elektroenerģētikas un elektronikas fakultātes lektore Neringa Dubauskiene uzskata, ka efektīvāk būtu izveidot plašākas izmantošanas sabiedriskā transporta biļeti, kas būtu derīga gan autobusiem, gan trolejbusiem, gan skrejriteņiem un velosipēdiem. Tādējādi, pēc ekspertes domām, sabiedriskais transports kļūtu ērts, kas, viņasprāt, ir lielākā motivācija izvēlēties sabiedrisko transportu.

Lai multimodālais transporta risinājums būtu patiesi veiksmīgs, arvien lielāka nozīme būs velosipēdiem kā papildu transporta veidam, un tas nozīmē, ka velosipēdi būtu jāpopularizē kopā ar sabiedrisko transportu. Pandēmijas laikā dažās pilsētās, piemēram, Briselē, tika izbūvēti vairāk veloceliņu. Diemžēl tā nav visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, secina Radostina Petrova no asociācijas “Veloevolution” Bulgārijā.

Lai nodrošinātu vēl lielāku fleksibilitāti un piedāvājumu attālos rajonos, ir pieejams arī sabiedriskais transports pēc pieprasījuma. Tas ļauj cilvēkiem ar mobilo lietotņu palīdzību rezervēt sabiedrisko transportu, piemēram, mikroautobusu. Arī Ilarija Gavuglijo no Dženovas uzskata, ka sabiedriskā transporta pēc pieprasījuma nozīme tikai pieaugs.

Tātad iespēju netrūkst, un tas liecina arī par to, ka Eiropas Savienības pilsētas var kļūt par nozīmīgu virzītājspēku zaļā kursa īstenošanā.