Vairums zinātieku un arī lielākā daļa sabiedrības globālo sasilšanu uztver kā vispār zināmu faktu. Bet joprojām ir arī tādi cilvēki, kas to apšauba vai strīdas par klimata izmaiņu iemesliem un to ietekmi. Viņi ir mazākumā, bet ļoti pamanāmi. Klimata pārmaiņu noliegšana nav nekas jauns, taču laika gaitā tā ir pakāpeniski attīstījusies. Tāpēc vēlamies saprast, kā tā izskatās 2022.gadā, kurus tā visvairāk uzrunā un kā pret to var cīnīties.

Sociālie mediji ir apliecinājuši sevi kā efektīvus instrumentus klimata pārmaiņu noliedzēju rokās. Tie ir snieguši iespēju uzrunāt miljardiem cilvēku ar vienu klikšķi, vai nu selektīvi un maldīgi pasniedzot zinātniski iegūtus datus vai izvēršot melu pilnas dezinformācijas kampaņas.

Bet, kas ir tie cilvēki, kuri sagroza zinātniskus faktus un izplata viltus ziņas?

Nepārprotami, ka lielas korporācijas, patiesībā – veselas nozares, vēlas aizsargāt savas finansiālās un biznesa intereses. Tās iestājas pret jebkuriem iespējamiem regulējumiem, kas varētu apdraudēt to intereses, uzskata profesors Kimons Hadjibiross no Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes.

Ņemot vērā zinātniskos faktus un plašo vienprātību, kas ir izveidojusies Eiropā saistībā ar to, ka cīņai ar klimata pārmaiņām ir jābūt prioritātei, daudzi no šiem lobijiem ir bijuši spiesti mainīt taktiku. Viņi vairs nenoliedz klimata pārmaiņu esamību pašu par sevi. Tā vietā viņi piedāvā alternatīvu interpretāciju par faktiem, samazinot savas rīcības ietekmi uz klimatu, kā arī nāk klajā ar atšķirīgiem klimata risinājumiem, kas neietekmētu viņu biznesu.

Galvenais vēstījums ir – netici visam, ko izlasi, un vienmēr pārbaudi savus avotus. Un, ja patiešām neesi pārliecināts par kādas publikācijas vai datu precīzumu, tad ieskaties cienījamā faktu pārbaudes vietnē. Iespējams, ka viņi to jau ir pārbaudījuši tavā vietā!