Ziemassvētki ir tepat aiz stūra un daudzi ir aizņemti ar mājokļu dekorēšanu un iepirkšanos. Tomēr viss, kas saistās ar Ziemassvētkiem – dāvanu papīri, lampiņas, pirotehnika un eglītes – rada daudz atkritumu un būtiski ietekmē vidi. Šajā "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidieraksta sērijā žurnālisti sarunājas ar cilvēkiem no visas Eiropas Savienības, īpašu uzmanību pievēršot blogeriem. Viņi sniedz daudz ieteikumu par to, kā mēs varam atzīmēt Ziemassvētkus ilgtspējīgāk.

Sāksim ar ikonisko Ziemassvētku eglīti! Koku izmantošana rituālos un rotājumos aizsākās jau senos laikos, taču ar Ziemassvētkiem šī prakse sāka asociēties tikai 16. gadsimtā. Tagad tā ir stingri iesakņojusies Eiropas tradīcijās un daudzi no mums Ziemassvētkus nevar iedomāties bez eglītes, kas ir izrotāta ar lampiņām un dekoriem.

Taču tas rada daudz dažāda veida atkritumu, pat valstī, kurā ir tikai desmit miljoni iedzīvotāju, stāsta portugāļu ekofeministe, influencere un sociālā un klimata aktīviste Žuana Gerra Tadēu:

Tiem, kuri Ziemassvētkus nevar iedomāties bez īstas eglītes savā viesistabā, derētu ņemt vērā dažas lietas pirms eglītes iegādes. Poļu rakstniece, žurnāliste un poļu kultūras eksperte Silvija Stano stāsta, ka ir svarīgi pārliecināties, vai eglīte ir nākusi no sertificētas audzētavas nevis no savvaļas.

Alins Mošs, kurš vada Apuseni Nacionālo parku, sarunā ar kolēģiem no Rumānijas Radio brīdina, ka Ziemassvētku eglīšu pārstādīšana viņa pārvaldītajā mežā nebūtu laba ideja. Gluži pretēji – ja koks nāk no cita reģiona, tas var pat radīt draudus.

Vai tas nozīmē, ka tiešām labāk ir izvēlēties mākslīgo Ziemassvētku eglīti? Mūsu igauņu kolēģis no Radio Kuku to jautāja atkritumu samazināšanas ekspertei Līsai Āvikai.

Bulgāru ekoblogere un ilgtspējīga dzīvesveida influencere Rada Boneva piebilst, ka ir arī videi draudzīgi veidi, kā gadu no gada atsvaidzināt savus Ziemassvētku rotājumus un kā rīkoties atbildīgi un ilgtspējīgi.  Šim viedoklim piekrīt arī vācu blogere Monika Gomerta, kura, gatavojoties Ziemassvētkiem.

Tomēr rotājumi nav vienīgā lieta, par ko ir vērts padomāt. Arī mirgojošās lampiņas, kas rotā gan sabiedriskās ēkas, gan privātmājas, patērē daudz enerģiju. Bet tas rada ievērojamas izmaksas un būtisku ietekmi uz vidi, stāsta Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas Juliu Vinklers.

Protams, pēc rotāšanas nāk svinēšana! Un tā mēs nonākam pie dāvanām, dāvanām un vēl vairāk dāvanām. Bieži vien mēs viens otram dāvinām nevajadzīgas lietas. Turklāt mūsdienu aizņemtajā dzīvē mēs mēdzam ietaupīt laiku, izmantojot tiešsaistes iepirkšanās platformas ar piegādi mājās. Taču tas rada lielu oglekļa pēdu, kas ir saistīts ar iepakojumu, degvielu un tā tālāk.

Vides influencere Darja Falkoni no Itālijas uzskatā, ka ir izeja no šīs lejupejošās spirāles.

Un visbeidzot, lietuviešu blogere Ieva Dolija izceļ vienu no, iespējams, mazāk acīmredzamajām mūsu Ziemassvētku svinēšanas sekām, norādot uz milzīgajiem pārtikas atkritumu kalniem. Viņa aicina mūs visus Ziemassvētku svinību centrā likt cilvēkus, nevis ar ēdieniem pilnu galdu.

Tas arī viss šajā "Euranet Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstu sērijā, kas ir pēdējā 2022.gadā. Lai jums priecīgi un mīlestības pilni svētki, un uz tikšanos jau 2023.gadā!