Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
1. novembrī Latvijas Radio atzīmē savu kārtējo, nu jau 96. dzimšanas dienu. Un radio - tie ir cilvēki, kas tajā strādā. Ģimenes studija dodas ciemos pie Eduarda Liniņa ģimenes.
Par nopelniem Latvijas valsts labā šovasar Eduards tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Bet, kā smejoties atgādina viņa kundze Elēna* Marga, apbalvošanas ceremonijā viņu uzrunājis bijušais Latvijas Bruņoto spēku komandieris, Ordeņu kapitula loceklis ģenerālleitnants Raimons Graube sacīdams: "Katrai civilista sievai tiešām pieder puse no sava vīra ordeņa. Armijā, kad virsnieks saņem uz uzplečiem jaunu zvaigznīti, piemēram, trešo, tad mēs sakām: sievai ir par vienu vairāk."
Helēna Marga ir etiķetes un protokola pasniedzēja un arī mākslas kolekcionāre. Pārkāpjot Liniņu dzīvokļa slieksni var pārliecināties, ka te vērtē visu skaisto. Arī Ģimenes studiju ciemos Helēna un Eduards uzņem pie skaisti klāta pusdienu galda.
"Tāds galds nav nekāda dekorācija. Mēs tā dzīvojam, mums katru dienu ir baltais galdauts. Katru dienu mums ir ēdieni, es labprāt gatavoju, gan pandēmijas periodā, gan pirms pandēmijas. Tas ir mūsu dzīvesstils. Tā bija manā bērnībā, tā bijis visu manu mūžu. Mēs nekad neēdām virtuvē. Tā ir tikai saimniecības zona," atklāj Helēna.
Mājas vide ir Helēnas radīta. Eduards atzīst, ka viņš ir iedzīvojies, jo Helēna gādā, lai viņam būtu ērti dzīvot un strādāt, jo ļoti daudz dara mājās, sevišķi pēdējos pāris gadus.
"Tas nav viegli cilvēkam, ar kuru dzīvo kopā. Viena lieta ir baudīt mūsu darba galaproduktu. Cita lieta ir klausīties šīs sarunas, un, ja labi nostādītā balsī dzīvokļa stūrī kāds runājas, neizbēgami tas ir jādzird. Ne vienmēr tas ir brīdis, kad gribas savu uzmanību kaut kam tādam pieslēgt. Tāpēc
gaidām, kad šis pandēmijas laiks beigsies un varēs atgriezties kaut cik normālā darba režīmā, lai vismaz tā darba daļa, ko parasti darīju ārpus mājas, nenotiktu zoom, bet Radio studijā," atzīst Eduards.
Viņš arī piebilst, ka tas ir svarīgi ne tikai pašam, bet arī klausītājiem, jo tā ir cita skaņas kvalitāte.
Bet mājās Eduards strādā pie sava vectēva, savulaik skolas pārziņa Viduču skolā netālu no Viļakas, iegādāta rakstāmgalda. Savukārt priekšnamā ir izvietota viņa bibliotēka, kurā ir vairāk nekā 3000 grāmatu. Eduarda aizraušanās ar grāmatām sākusies vēl pirms studijām.
"Ikdienas maizītei varētu pietikt ar faktoloģiju, ko var atrast internetā, tomēr komentētājam vairāk nekā tīrus faktus, ir jāzina arī dažādas interpretācijas," atzīst Eduards.
Latvijas Radio Eduards jau ilgus gadus veido savu autorraidījumu "Šīs dienas acīm", šobdrīd arī kopā ar kolēģi Aidi Tomsonu - raidījumu "Divas puslodes". Bet sākums bijis dažādi darbi un projekti ārštatā, vispirms Orests Silabriedis aicinājis lasīt dzeju, bija posms, kad kopā ar toreizējo Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, polittehnologu un politikas vērotāju Mārci Bendiku un filozofu un publicistu Ilmāru Latkovski viņš veidoja satīrisku raidījumu "Rīta rosme". Bet 2005. gada otrajā pusē nācis piedāvājums pievienoties patstāvīgā darbā Latvijas Radio.
"Radio biju iedzīvojies un acīmredzot arī Radio biju iepaticies, un Latvijas Radio 1. kanāla direktore Inese Matjušonoka man piedāvāja, ko es varu piedāvāt. Vēstures raidījums "Šīs dienas acīm" kļuva par manu pirmo darbu jau kā štata darbiniekam. Ar laiku pievienojās šis tas cits," stāsta Eduards.
"Salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi, Radio darbā ir lielāks atbildības moments," vērtē Eduards. "Arī iepriekšējos darbos kaut kādā ziņā, gan reklāmā strādājot, gan Operā, es uzrunāju kaut kādu auditoriju, bet tur sabiedriskās nozīmības komponente bija salīdzinoši mazāka. Radio darbā mēs esam ļoti atbildīgi par to, ko sākām un kāda varētu būt uz to sabiedrības reakcija."
"Principā es dzīvoju Latvijas Radio skaņu studijā," piebilst Helēna, pa stundām raksturojot Eduarda darba dienu. Vīru viņa nekritizē, viņš ir profesionālis un pats zina. Eduards atzīst, ka ir nedaudz jutīgs pret kritiku, kurai nepiekrīt.
"Man tas, protams, ir patīkami, zinu par ko. Paldies, ka mans veikums šādā veidā ir atzīmēts," atzīst Eduards, runājot par nesen saņemto apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni.
Helēna atklāj, ka saglabājusi visus dokumentus, kas saistīti ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu. Viņas doma ir to dāvināt Latvijas Radio, lai 50 gadiem būtu ko iepazīt Latvijas Radio muzejā. Savukārt Eduards bilst, ka viņam ir dažas idejas, domājot par Latvijas Radio simtgadi, kas nemaz nav tālu.
Radio dzimšanas dienu Eduards un Helēna parasti mājās nesvin. Bet valsts svētkus novembrī parasti atzīmē ar īpaši klātu galdu un, kad ir iespējams, aicina arī ciemos tuvus draugus un radiniekus. Valsts svētkiem seko pāris personiski svinamas dienas, gan Eduarda, gan Helēnas dzimšanas diena decembra sākumā, un tad jau turpat arī Ziemassvētki un Jaunais gads.
Runājot par savstarpējām attiecībām, Helēna atklāj, ka viņai ir svarīgi, lai cilvēks, kas dzīvo kopā ar viņu, būtu laimīgs. Bet tajā pašā laikā viņa bilst, ka nevar gādāt par cilvēkiem, kurus neciena.
"Man ļoti svarīgi mīlēt un svarīga ir cieņa," norāda Helēna.
Eduards bilst: "Katru sekmīgu attiecību pamatā ir savstarpēja izlīdzsvarošana, kad viens cilvēks cenšas atbalstīt otru, kā saka, aizpildot otra cilvēka dzīves robus, cenšoties likt savu ieguldījumu tur, kur otram, varbūt pietrūkst. Tā mēs arī cenšamies viens otru balstīt. Mēs cenšamies būt viens otram interesanti, bez tā arī divi cilvēki nevar dzīvot kopā, ja attiecības sastāv tikai no inerces un tajā nav kaut mazu, bet pārsteiguma momentu."
Abi neslēpj, ka daudzējādā ziņā ir arī atšķirīgi, diskutē, strīdas un reizēm arī karsti strīdas par dažādiem jautājumiem, arī par politiku.
Helēnas vaļasprieks gatavot, Eduardam - sēņot. Abi kopā dodas uz Kurzemes jūrmalu, Helēna staigā gar jūru, bet Eduards netālu pie Kaņiera ezera sēņo.
*Eduards sarunā latvisko sievas vārdu, lietojot Helēna, tāpēc arī "Ģimenes studija" seko viņa piemēram.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
Tā arī neizdevās lejuplādēt Liniņus ne kompī ne Huawejā. Laikam Edžs ir Īpašs Spiegs, kuru klausīties tiešraidē vai arhīvā ir valstiski droši, bet lejuplādēt- jau vairs nē. «Diplomātiskās Brokasc» gan dažas salādēju nupat. Latvju Savādniek Mēdijs LSM. Tā nu Spiegs Liniš man palix neizdibināc, jo lasīt garu textu ekrānā vai klausīt arhīvu pie interneta nejaudāju, bet vismaz bilc apskatīj. Smuka sieva un-Dzeltenās Kurpēs! Kas par galdu, servējum & interjer! Jūs tak ir Buržuj!:D Bet- ir vērc, kam rocīb ļauj. Baltās bixēs iet baltā Eirō-liedagā aizliekc- var maldināt citus- tie redzēs puscilvēkus gaisā slīdam, pārbīsies. Nekad dzīvē neesu sēņojs, bet- mohn vēl gadīsies, ja drīz nenobeigšos no uzspiestās Pasauls Jaunās Kārtībs šprices. FeinBild pie sienas ar quadrāt, 3-stūr, apl & trapec, nevaru uzminēt- kas mālēj? Fein ka ir biblōtek- man ar kaukāda ir. Modē nākušās grāmatu sabiedriskās izliktuves noder: gadās izcelt kādu tiešām priecējošu & noderīgu Retumu, piem≈ PSRS oficieru pasauls Atlasu ar piezīmēm krievRokraxtā beigās- laikam virsniex kalkulēj- cik bumbas kurai zemei uzmest. Vai- stipr izlijušu «Grehem Grīn Kantrī» ≈1986 ar Pōla Hogārta bagātīgām izlustrācijām ⪅200 lpp. Lipināju lapas vaļā ar nelieliem bojājumiem, liekot starpās avīzes, žāvēj. «Bubnovij Valet»- par krievu avangard-gleznotājiem. Citi retumi vēl un padaudz bērnībs grāmatu- XXg.s. ≈50-ie - 70=ie bij ZeltLaikmec grāmatām- tik smuk uzraxtīt, ilustrēt, maketēt, iesiet vairs nav iespējams. Katram laikmetam savs- Neatgriezeniskais. Izliktuvēs nelgas izmet arī maklatūru- lab, varu pakurināt plīti, pasildīties, malku nepērku jau gadus ≈10, padsmit. Ar Diev-palīg! Miers jums un jūsu sunīšam!
Lūdzu, arī šim rakstam / rakstu tipam ļaujiet pieteikt un sūtīt teksta kļūdu labojumus redaktoram!
Diezgan traki.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X