Ar muzykaluos Kārklu saimis nu Leivuonu nūvoda, kuru vītejī i puornūvodnīki labi zyna kai aktivus folklorys dzīduotuojus, seņču tradiceju kūpiejus i maskuošonuos festivalu dalinīkus, puorstuovem Annu i Agnesi sasatykom pošā Zīmys saulgrīžu vokorā Reigā. Anna Kārkle kasdīnā struodoj par školuotuoja i voda folklorys kūpu „Ceiruleits”, sovpus Agnese, kura niu jau kaidu šaļti dzeivoj Reigā, kasdīnā ari ir školuotuoja.

Jau garus godus Zīmys saulgrīžūs, 21. decembra vokorā, Anna ar saimi i sovu folklorys kūpu brauc iz Reigu, kur nu Dūma laukuma īt čyguonūs i valk bluči.

„Myusu pusē ar bluča viļkšonu cīši naaizaraun, jo vysi īvāroj gavēni, bet mums pošim tuos izjiutys ir taidys naaprokstomys i aiz tam mes vaicojam vītu, kur mes varim byut kūpā ar cylvākim i pīsadaleit bluča viļkšonā... Energeju var dabuot vysam godam, mes stuņdi piec kuortys muzicejam i pat najiutam, kai paīt laiks.”

Anna pīzeist, ka koč ari čyguonūs (cytur – kekatys, budeli, kaladnīki) īšonys tradicejis myusdīnuos guojušys mozumā, jei poša gon ar saimi, gon folklorys kūpu „Ceirueits” kas gods pīskandynoj dzymtū Leivuona golu. Taipat jī pīsadola ari Storptautyskajā Masku tradiceju festivalā, kas kotru godu nūteik cytā vītā.

„Asam bejuši ari Bulgarejis masku festivalā, kur tys ir cīši vierīneigs, bet 2020. goda 15. i 16. februarī Storptautyskais Masku tradiceju festivals byus Leivuonā.”

Gon Anna, gon Agnese pīzeist, ka maskuošonuos ir veids, kai īsajust cytā tāla, var dyžan labi izatrokuot i atsabreivuot nu kasdīnys ryupestu. Par Zīmyssvātku svieteišonu jūs sātā turpynoj Anna. „Mes Zīmyssvātkus svietejam tāva sātā, vysi ite sabraucam 24. decembra vokorā – muna muosa ar sovu saimi, bruoļs ar sīvu, kūpā pi golda itūgod sēssimēs ostoņpadsmit cylvāku. Nazkod, ka lūpus vēļ turējom, ta mama atnese nu škiuņa sīnu i podlyka zam goldauta. Speciali Zīmyssvātkim beja bolts lynu goldauts ar tamburātu spici vydā. Taipat naiztryukstūša itūs svātku sastuovdaļa ir kaladys, citvīt myusu pusē tuos sauc ari par oblatem. Cik saimē cylvāku, tik kaladu tāvs ari atnese nu bazneicys. Kotram prīškā ir uobeļs ar sveceiti i skujom īškā. Svātku vakarenis suocam ar lyugšonu.”

Sarunys laikā var just, ka ari Agnese, kura pa reizei papyldynoj muotis saceitū, pret seņču tradicejom, daudzys nu kuru jūs sātā teik gūduotys vēļ šudiņ, izatur ar cīnu.

 „I tys ir tys, nu kuo mes nasabeistam, jaukt šuos te tradicejis, jo tei beja myusu kasdīna, myusu svātki... dzīduot dzīsmis, skaitiet lyugšonys, īt iz bazneicu.”

Anna stuosta, ka vīna nu Zīmyssvātku klusuo vokora naiztryukstūšom sastuovdaļom, naskaitūt kūpā byušonu, dzīduošonu i dzymtys kūka puorcyluošonu atmiņā, ir ari kūčys vuoreišona. Itei tradiceja saimē teik puormontuota nu paaudzis paaudzē.

„Cīši taida svareiga līta, kū mes asam puormontuojuši nu muna vacuotāva muosys, Zīmyssvātkim teik vuoreitys kūčys. Vysmoz es nazynu ūtru taidu saimi, kurai tei vēļ ir sasaglobojuse. Tī ir kvīšu gryudi, kurus dīnu ci divejis nūtur iudinī i tod izvuorej. Speciali gatavej mada sirupu ar kū tuos kūčys aplej i pasnādz. Tys ir pyrmais iedīņs Zīmyssvātkūs, tei ir dzeivuo labeiba. Tam sirupam kluotu līk madu, krystnaglenis, kaneļa standzenis.”

Taipat Anna stuosta, ka nazkod, kod saime vēļ turēja cyukys, tykušys taiseitys ari ašņa aba putruomu dasys, vuoreita cyukys mēleite i cyti myusdīnu svātku goldā na tik izplateiti iedīni.

„Ari cyukys golvu asam vuorejuši, i daži dūmoj, nu kuo tū bryunū kruosu dabuos taidu skaistu, jo poša golva jau nav bryuna. Vāga dalikt vuorejūt iudiņam drupeit seipulu myzu kuo Leldīnu ūlom, ka kruosoj. Taipoš vuorejam ari cyukys kuojenis, nazkod tei beja delikatese.”

Agnese dasoka, ka svātkūs jī naizteik ari bez dzīduošonys, onkuļs Jurs pat asūt sataisejs taidu saimis Zīmyssvātku dzīšmu gruomotu.

 „Mums skaņ kūpā klavīris, akordeons, vijūle i vyss, vyss. Dzīžam vysaidys dzīsmis... Es nu bierneibys pīmiņu, ka nasagribieja struoduot, vacuomuote saceja: „Dzīdi, mudruok dorbu padareisi!”.”

Agnese atkluoj, ka jūs saimē arī kasdīnā ir īrosts dzīduot. Tys ir dabeigi i skaistai.

„Dzīsme piec byuteibys ir bārna pyrmuo volūda, lai kai tagad vacuoki ari nasaceitu, ka nav laika, mums juosasteidz.

Myusu bierneibā mama vysod braukuoja iz vysim koncertim kūpā ar mums i ari tāvs brauce liedza, nese mamai ceitaru.”

Drupeit papyldynojūt vaicuojumu par Zīmyssvātku garšu jūs sātā, Anna pīmiņ vēļ dažus iedīņus nu bierneibys.

„Vēļ vīna Zīmyssvātku garša myusu sātā beja tai saucomī postenī peirāgi, kod mozūs gabaleņūs sataiseja meikli i piec tom jū aplieja ar tū pošu kūču sirupu. Vēļ myusu vactāva muosa taiseja brīsmeigu auzu keiseli. Tuos ir brīsmeiguokuos Zīmyssvātku smaržys. Nazkod plitom beja taidi kotli, kur varēja saglobuot iudini syltu i tī tu keiseli audzeja, smoka beja brīsmeiga... Vēļ, par garšom runojūt, ka beja dzeiva vactāva muosa, jei kotrim Zīmyssvātkim nu maizis gorūzeņom taiseja kvasu. Emaljeitajā spanī i mete rozinis īškā. Beja ari dzierveņu morss, rīksteņu capumi i cyti gordanumi.”

Zīmys saulgrīži itymā saimē ir atmiņu, stuostu i dzīšmu laiks. Laiks kod apsastuot i pabyut vysim kūpā, kai ari aizīt nu īrostuos kasdīnys i kai čyguonim apleicīnis sātuos īnest svieteibu.