Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Centra rajona tiesa šodien sāk skatīt krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu internetā apsūdzēts biedrības „Latvietis” viens no vadītājiem. Viņa nodarījums - internetā publicējis Izraēlas vēstnieces vēstuli, pievienojot tai  fragmentu ar atsauci uz „Padomju savienības žīdu katķismu.” Pants, pēc kura šo pilsoni tiesās, visai bargs - brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem. Vai tas nozīmē, ka nedrīkstam „mētāties” internetā ar dažādiem pārpublicējumiem vai varbūt pat pastāv kāds aizliegto grāmatu saraksts? Vairāk šo lietu analizējusi Ginta Mūrniece.

Šī lieta aizsākās pirms pāris gadiem, kad Latvijas Radio Studentu radio Naba 20. marta raidījumā „Tēvijas laikmets” raidījuma vadītāji Roberts Klimovičs un Leonards Inkins iztaujāja bijušo leģionāru Jāni Lapu par ebreju lomu komunistiskajā terorā 1940. - 1941. gadā. Pēc  raidījuma sekoja Saskaņas centra Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova un gluži nesaistīti ar Kabanovu arī Izraēlas vēstnieces Latvijā Hagit Ben-Yaakov vēstule Nacionālai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ar lūgumu izvērtēt raidījuma saturu. Kabanovs norādīja, ka raidījumā tiek izmantots aizvainojošs vārds „žīds”, bet vēstniece izteica bažas, ka  tonis un atmosfēra neatbilst Eiropas tolerances vērtībām un neiecietībai pret antisemītismu un rasismu. Sekoja zibenīga rīcība: raidījums no ētera pazuda,  NEPLP izteica mutvārdu aizrādījumu Radio vadībai. Un viss būtu mierīgi beidzies, ja vien Leonardam nebūtu "niezējusi roka  pateikt vēstniecei kaut ko riebīgu par šādu izrīcību, publiskojot portālā draugiem.lv viņas vēstuli un izvilkumu no kāda savdabīga sacerējuma, kuram dots nosaukums „Padomju savienības žīdu kaķisms", kas it kā izdots Telavivā 1958. gadā.

Tieši par šo daiļdarbu tad Leonardu Inkinu sāk tiesāt „par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā, etniskā un rasu naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu" (citāts no prokurores Sudakovas lēmuma). „Providus” juriste Ilona Kronberga kā pieaicināta eksperte devusi savu slēdzienu, apstiprinot, jā, šis vīrs apzināti centies ar šo pārpublicējumu izraisīt tieši to, ko paredz Krimināllikuma attiecīgais 78. pants, tā  otrā daļa, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem.

Kas ir šajā sacerējumā, var atrast internetā, bet ne vairs portālā Draugiem.lv. Šīs „sacerējums” ir kā pamācība, kā rīkoties, lai izolētu antisemītus. Tos, kuri ir pret ebrejiem. Fragments no prokurores lēmuma, kur šis sacerējums atreferēts: „Sevišķu uzmanību veltiet nepakļāvīgajiem, ietiepīgajiem, kuri negrib noliekt galvas mūsu labā un pretojas mūsu praksei un politikai. No šādiem cilvēkiem agri vai vēlu rodas antisemīti. Neļaujiet no maziem antisemītiem izaugt lieliem grautiņu rīkotājiem. Lai viņi iznīkst dīgli ar savu ietiepīgo nacionālās pašcieņas ideju!”

Ko īsti ar to gribēja pateikt Inkins? Kam pateikt? Vēstniecei vai visai ebreju tautai? Pats viņš saka, ka neko. Tie esot dusmās nocitēti vārdi bez nolūka.

Pēc līdzīgām un daudz tiešākām un skarbākām „mākslinieciskām izpausmēm”, turklāt autora paša vārdā,  internetā nav tālu jāmeklē. Kad tas skaitās vienkārši vārda brīvība, kad mutes palaišana, par ko var dabūt, tā teikt, pēc „pilnas programmas”?

Laikā no 2011. līdz 2013. gadam prokuratūra uz tiesu nosūtījusi gandrīz 20 krimināllietas, kas rosinātas pēc 78. panta: par darbībām, kas vērstas uz nacionālā, etniskā vai rasu nauda vai nesaticības izraisīšanu. Tiesu administrācija līdz raidījuma skanēšanai nepaspēja sagatavot informāciju, cik bargi bijuši sodi. Kā  saka Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs,  kurš pētījis vārda brīvības un naida kurināšanas saskarsmes robežas, prakse liecina, ka tiesas Latvijā nepiemēro bargākos noteiktos sodus par šādiem nodarījumiem.

Vienotības  Saeimas deputāts no Juridiskās komisijas Andrejs Judins Krustpunktiem atzina, ka arī, viņaprāt, desmit gadi par pārpublikāciju internetā nebūtu samērīgs sods. Līdz Jāņiem viņš sola rosināt bargo pantu papildināt ar alternatīvām sankcijām.

Vēsturnieks Edvīns Šņore vērtējis Leonarda Inkina nodarījumu, publiskojot fragmentu no „Padomju savienības žīdu katķisma”. Viņš bilst, ka apsūdzība liek domāt, ka vēsturnieki nevar neko citēt no Hitlera, Staļina vai Ļeņina rakstītā, kur ir ļoti strīdīgas domas un, iespējams, no šodienas viedokļa naidu kurinošas.

To, ka nav droši pārpublicēt to, kas ienāk prātā  dusmu izvirduma brīdī, atzīst žurnālists un cilvēktiesību maģistrs Didzis Melbiksis. Viņš norāda, ka vārda brīvība nav absolūta un sabiedrībai jāsaprot, ko pieļaujam publiskajā telpā publiskot. Ja paši nenoteiksim šos „rāmjus”, kāds cits to noteiks mūsu vietā

„Īpaši uzmanīgi pret vēsturi un holokaustu,” norāda kolēģis Eduards Liniņš. „Svarīgi saprast, ka tas, kas ir noticis pagātnē un šo pagātnes notikumu raksturs, tomēr nosaka, kā mēs drīkstam no ētiskā viedokļa par šiem notikumiem runāt. Ir starpība, vai mēs runājam par kulinārijas receptēm, kādas ir lietotas pirms simt gadiem, vai par masu slepkavībām, noziegumiem pret cilvēcību, konkrētajā gadījumā ap 80 tūkstošiem nevainīgu  Latvijas pilsoņu noslepkavošanu. To faktu šausminošais raksturs,uzliek par to visu šodien runāt delikāti un uzmanīgi. Vispārīgi vārda brīvības principi arī šeit lietojami uzmanīgi. Runājot par šo raidījumu, manuprāt, šeit bija pārkāptas visas „sarkanās līnijas”.

Kriminālprocess gan nav uzsākts pret raidījumu "Tēvijas laikmets", uzmanību izpelnījies vien viens no raidījuma vadītājiem Leonards Inkins ar šo citātu no izdevuma „Padomju savienības žīdu katķisms” , ko pārpublicējis bez komentāriem pēc raidījuma slēgšanas. Kā tiesa interpretēs konkrēto Leonarda Inkina nodarījumu, sekosim. Zināmā mērā, tas būs tiesu precedents, kas nelabvēlīga sprieduma gadījumā tiks nodots izšķiršanai Eiropas cilvēktiesību tiesai, kurā Latvijai gan nav īpaši pozitīvas pieredzes.