Tradicionāli aprīļa beigās norisinās Latgales podnieku dienas. Šogad tās notika jau 37. reizi. Šo tradīciju  iedibinājis mākslas vēsturnieks Jānis Pujāts. Tie ir keramiķu un viņu darba cienītāju satikšanās svētki. Pagājušās nedēļas garumā norisinājās atvērto durvju dienas Latgales podnieku darbnīcās, notika paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem,  teorētiskie lasījumi. Ikgadējā cepļa kurināšana un izņemšana šogad norisinājās Rēzeknes novada Pētera Gailuma keramikas darbnīcā “Podnieki”, godinot gada sākumā mūžībā pāragri aizgājušā podnieka piemiņu. Savukārt Podnieku dienas tradicionāli noslēdza izstāde Lūznavas muižā, kurā piedalās Latgales podniecības meistari ar pēdējā laikā darinātajiem keramikas traukiem.

 

Latgales Podnieku dienu neatņemama tradīcija ir Keramikas cepļa kurināšana kādā no Latgales podnieku darbnīcām. Šogad cepli kurināja Rēzeknes novada Ilzesklana pagastā pāragri mūžībā aizgājušā meistara Pētera Gailuma keramikas darbnīcā “Podnieki”, ko izkurināja viņa kolēģis Staņislavs Viļums. Ceplī izdedzināti vēl neapdedzinātie Pētera Gailuma, kā arī citu keramiķu darbi.

“Mēs salikām Pētera darbus, kas bija jāizdedzina,  tā kā palika brīva vieta, ielikām arī kolēģu darbus. Kopumā vēl 12 autoru darbi. Tas ir melnais reducētais ceplis, ko Pēteris kurināja vismaz pēdējos piecus gadus, strādājot šajā reducētajā slīpētajā tehnoloģijā. Pēterim ir arī otrs ceplis, kas ir lielāks un paredzēts glazētiem darbiem, bet to mēs nekurinājām, jo kādu laiku Pēteris netaisīja glazētus traukus,” stāsta Staņislavs Viļums.

Sestdien dienas pirmajā pusē stipri lija, tomēr uz cepļa atvēršanu bija ieradušies daudzi. Vietējas folkloras kopas dziesmu pavadījumā  māla meistari Staņislavs Viļums un Aleksandrs Visockis rūpīgi un nesteidzoties izcēla vēl siltos māla darinājumus, un pa vienam, nododot tos cilvēkiem no rokas rokā, tos salika vienuviet, kur ikviens tos varēja apskatīt, kā arī iegādāties. Pētera Gailuma pēdējie darbi gan paliks ģimenē.

Podnieki Jolanta un Valdis Dundenieki no Balvu novada šajā arodā kopā strādā jau vairāk nekā 30 gadus, un arī šajā Podnieku dienu ceplī katram no viņiem bija ielikti pāris darbi - podi un bļodas. Viņi stāsta, ka nav izlaiduši nevienus Podnieku svētkus.

“Katrs ceplis ir gaidīts, un reizē ir dažādas emocijas, kad ieraugi darbus. Reizēm gaidīšana mēdz būt arī nervoza, bet jebkurā gadījumā patīkami. Bet kopumā superīgi. Nekas labāks nevar būt!” bilst Jolanta un Valdis Dundenieki.

Savukārt rīdziniece Līga Mergina, kas vairāk nekā pirms 10 gadiem atbrauca uz Latgali uz šo pašu pasākumu, arī pati ir uzsākusi strādāt ar mālu.

“Ļoti iepatikās tas, kas notiek, un pati sāku strādāt ar mālu. Uzbūvēju sev mājas cepli, un tagad var teikt, ka es jau esmu podniece. Cenšos būt Latgalē kopā ar saviem draugiem un domubiedriem, un tā laikam tas uz visu dzīvi ir palicis. Es savus darbiņus veidoju ar rokām bez virpas, ļoti senā tehnoloģijā lipinot. Un cilvēki jau visos laikos meklē, gaida brīnumus, un cepļa atvēršana ir tāds kā mazs, neliels brīnums,” uzskata Līga Mergina.

Podnieku dienas tradicionāli noslēdzas ar kopēju keramikas darbu izstādi, kur vienuviet var apskatīt teju visu Latgales podnieku darbus. Jau trešo gadu izstāde notiek Rēzeknes novadā Lūznavas muižā.  Šogad izstādē piedalās 30 Latgales podniecības meistari ar pēdējā gadā darinātiem keramikas traukiem, vāzēm, svečturiem, svilpauniekiem un citiem darbiem.

“Eksponēti dažādi darbi, kas izgatavoti dažādās tehnikās – ar rokām lipināti, virpoti, ar glazūru, Silajāņu tradīcijās darināta, ir svēpētā keramika. Kā ik gadu katrs autors mēģina parādīt kaut ko interesentu. Ikdiena biežāk ir saistīta ar konkrētiem pasūtījumiem, kur tu nevari iziet no zināmiem rāmjiem, savukārt izstādē var parādīt darbus, kas pašam sirdsmīļi vai  kādu knifu esi atradis.

Piemēram, Pauliņi ir atsākuši sen piemirsto podu aptīšanu ar bērza tāsi. Daudzi nemaz nezina, kāpēc to dara. Tas ļoti noder trauku intensīvā lietošanā, tāss nostrādā kā amortizators tam nokrītot vai apsitot, ļaujot to ilgāk lietot,” stāsta podnieks Andris Ušpelis.

Krāšņi glazētā un niansēm bagātā reducētā keramika, virpoti un lipināti trauki, ikdienā lietojamā un dekoratīvā keramika. Katru gadu kāds no autoriem pārsteidz ar ko neierastu. Arī podniecībā meistari meklē aizvien jaunas pieejas, turpina Andris.

“Šodien, braucot no Pētera Gailuma darbnīcas, iegriezos Ilzeskalnā, kur viņa sieva Maija palūgusi draugus atvest dažādos laikos Pētera tapušos darbus, kas pie viņiem ir ekspozīcijā, un salikusi, tā teikt, retrospektīvu piemiņas izstādi. Un tur ļoti labi var redzēt, kā Pēteris mūs ir pārsteidzis. Gan savulaik ar vārnām, ar tikai Pēterim raksturīgām vāzēm, kas, piemēram, bērzu var atgādināt, vai arī pagājušā gada pārsteigums - svēpētas bļodas ar zaļu iekšpusi un koka rokturiem. Arī iepriekš viņa un kalēja Jāņa Ļubkas veidotie darbi – māls un metāls. Un katru gadu ir meistari, kas pārsteidz ar savu veikumu,” turpina Andris Ušpelis.

Šogad Latgales podnieku dienas ir īpašas arī ar to, ka līdzās Latgales podniecības tradīcijai interesenti var iepazīt arī franču māla mākslu. Līdz 27. maijam Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē apskatāmi trīs Francijas keramiķu darbi. Savukārt tiem, kas nevar atbraukt ciemos uz Latgali, ir iespēja apskatīt Latgales podnieku veikumu Rīgā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

“Atklājām izstādi aprīļa sākumā, tur apskatāmi divu studiju darbi, tie ir 26 autori 250 darbi. Savukārt kas attiecas uz Latgales podnieku izstādi Lūznavas muižā, man šķiet, ka tā izdevusies ar to, ka tā ir koncentrēta, un podnieki ir centušies parādīt pašu labāko, kas viņiem izdevies,” vērtē mākslas vēsturniece Evija Vasilevska.

Latgales podnieku darbu izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs skatāma visu vasaru, līdz pat septembra sākumam.