Godinot aktieri un režisoru Alfredu Jaunušanu viņa 100. jubilejā, Kultūras Rondo studijā saruna par viņa laiku Nacionālajā teātrī (toreizējā Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī) kopā ar aktieriem un teātra pētniekiem. Sarunājas žurnāliste Inta Kārkliņa, teātra vēsturniece Rita Melnace un Nacionālā teātra aktieri Uldis Dumpis un Juris Lisners.

1919. gada 24. martā pasaulē nāca Alfreds Jaunušans. Šogad viņu atminamies simtgadē. Atmiņas par šo cilvēku nāk no tik dažādām pusēm. Visvairāk to ir no kino skatītājiem, Ķenča monologs filmā „Mērnieku laiki” (1968) ir tas, ko var klausīties atkal un atkal, un vienmēr nāk smiekli un birst asaras no smiekliem.

Rita Melnace, Nacionālā teātra vēsturniece, Jaunušāna palīdze no 1966. gada līdz pat viņa aiziešanai mūžībā, stāsta: “Arī tad, kad viņš vairs nebija teātrī, man bija pie viņa jāiet un mēs dalījāmies par to, kas notiek teātrī, viņš daudz ko nepieņēma. Viņš par kaut saniknojās, sāka kliegt, viņš teica: “Tu neņem tikai ļaunā, man vajag tvaiku nolaist!””

Aktieris Uldis Dumpis bilst, ka sākumā bijis viņa skolnieks un tad viņa aktieris viņa vadītajā teātrī daudzus gadus līdz apnikumam. “Varbūt biju Jaunušana aktieris, kaut gan nedomāju, ka viņam bija kāda speciāla izlase. Bet daudz pie viņa spēlēju, atzīst Dumpis.

Aktieris Juris Lisners ir mācījies Jaunušāna pēdējā vadītā aktieru kursā, kuru bija iesaukuši par Zelta kursu, jo tas bijis pirmais un vienīgais kurss, kur visi saņēma aktiermeistarībā visaugstākās atzīmes un visus pilnībā pieņēma teātrī.

Nacionālajā teātrī 24.martā plkst. 18 Lielajā zālē notiks Alfreda Jaunušana piemiņas vakars.