Apmeklētāji tagad var iepazīt māju, ļoti līdzīgu tai, kāda tā bija Akurateru dzīves laikā. Mājas ārpusē un iekšienē valdīs 30. gadu atmosfēra - Kamīnzālē atgriezušās restaurētās klavieres, ēdamistabā – pompozā lustra, Gaišajā salonā – gleznu kolekcija un daudzi citi priekšmeti, no jauna restaurēti vai speciāli piemeklēti un iepirkti.

Lielākais ieguvums – atjaunotas trīs telpas, kas muzejā līdz šim nebija skatāmas, un tās ir: virtuve, vannas istaba un meitas Laimas istaba. Telpas labiekārtotas, vadoties pēc dažādām vēstures liecībām, tostarp vēstulēm un Akuratera laikabiedru vēstītā.

„Šajā mājā var manīt visu Akuratera dzīvi,” uzskata Ruta Cimdiņa.

Atklāšanas reizē, izrādot māju apmeklētājiem, Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa, atzīst, ka lielākais prieks ir par mājas jumtu un apkures sistēmu un, protams, atjaunotajām telpām. Visa māja tagad ir atvēlēta apmeklētājiem, izņemot pagrabu. Paši muzeja ļaudis tagad darbojas citās telpās. Tāpat Ruta Cimdiņa norāda, ka daudzas lietas, veidojot ekspozīciju, ieguva savu nozīmi, kādas agrāk tām nebija.

"Neparastu daiļumu viņa mājoklim piešķīra ne tikai daudzās Tones, Ubāna, Grosvalda, Strunkes gleznas, skaisti trauki un paklāji, bet kāda īpatnēja, klusa, vārdā nenosaucama atmosfaira," tā par dzejnieka savrupmāju savulaik rakstīja Zenta Mauriņa.

Akuratera savrupmāja Torņakalnā ir celta 1933 .gadā pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta. No 1991. gada tajā apmeklētājiem atvērts dzejniekam veltīts muzejs. Restaurācijas projekta kopējās izmaksas ir 250 000 eiro. Eiropas Ekonomikas zonas līdzfinansējums ir 212 500 eiro, savukārt 37 500 eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums.