Dailes teātra gadsimts. 3.studija. Pēdējā, kurā jūtama Eduarda Smiļģa ietekme

Turpinām ciklu „Dailes teātra gadsimts”. Teātra bagāto vēsturi esam nolēmuši atklāt, pētot un iedziļinoties Dailes teātra studiju darbā. Šoreiz kārta 3.aktieru studijai – tā ir pēdējā studija, kurā jūtama Eduarda Smiļģa ietekme. Daži no šīs studijas absolventiem joprojām ir aktīvi savā radošumā un priecē ar lomām Dailes teātra izrādēs. Savukārt viņu atmiņas glabā košus stāstus par studiju laiku.

Dailes teātra 3.aktieru studija, kas no 1959. līdz 1962.gadam darbojās Dailes teātra ēkā Lāčplēša ielā 25, vēlākos gados nereti dēvēta par leģendāru. Kāpēc leģendāra? Tāpēc, ka tā bija pēdējā, kas mācījās laikā, kad Eduards Smiļģis vēl vadīja Dailes teātri. To vispirms apliecina teātra zinātniece, arī šīs studijas absolvente Silvija Geikina.

Grāmatā „Pēdējie romantiķi”, kas iznāca 2019.gadā, Silvija Geikina sapulcināja visus studistus, lai atcerētos un pieminētu. Teātra jubilejas reizē izcelsim tos 3.studijas absolventus, kas nonāca Dailes teātrī – un tie ir Olga Dreģe, Lidija Pupure, Juris Strenga, Ilze Vazdika, Uldis Vazdiks, Leons Krivāns, Ludmila Tarasova un Jānis Filipsons.

1959.gada rudenī Dailes teātrī pulcējušies pāri par 300 studētgribētāju. Pirmajā studiju gadā tika uzņemti 63, to vidū vairāki aktieru bērni. 3.studijas absolvente, Dailes teātra aktrise Lidija Pupure glabā spilgtas atmiņas par šo laiku.

Vairāki studisti – Juris Strenga, Leons Krivāns, Anda Zaice, Bruno Šics – nāca no Dailes teātra aktiera Roberta Ligera vadītā ansambļa „Rīgas pantomīma”. Juris Strenga savas 80. jubilejas priekšvakarā dalījās atmiņās arī par šo laiku.

Juridiski kursu nosaukums bija „Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas aktieru sagatavošanas vakara kursi pie Dailes teātra”. Lai arī Dailes teātra studija neizsniedz diplomu par augstāko izglītību, tā ir populārāka par Teātra fakultāti, no kuras pat izstājas iekšā tikušie, lai mācītos Dailes teātra studijā. Studijas audzēkņi pa dienu strādāja vai mācījās citās mācību iestādēs, bet uz studiju devās vakaros, un nodarbības ritēja līdz vēlai naktij. Pēc Lidijas Pupures domām, Smiļģis negribēja, ka studistiem bāž galvā visādu ideoloģiju.

Radio arhīvs glabā 3.studijas runas nodarbību ierakstus, ieskatīsimies Almas Ābeles nodarbībā. Bet Felicita Ertnere studistus mudinājusi iepazīt pašiem sevi, meklēt savu tēmu – ja vēlāk kā aktierim būs tukšāks periods, lai varētu uzstāties ar dzeju vai prozu. Par Olgas Dreģes dzejas programmām uzzinām raidījumā „Aktieru TOP 20”.

3. aktieru studijā tika uzņemts tik liels studistu skaits, ka tas daudzkārt pārsniedza Dailes teātra vajadzības. Audzēkņiem jau no pašām pirmajām mācību dienām lika saprast, ka visiem šo studiju beigušajiem darba Dailes teātrī nebūs.

1959.gada septembrī, uzsākot jauno sezonu, Eduards Smiļģis teicis: „Mūsu jaunā studija sauksies – darbnīca. Ko mēs sastrādāsim, to skrūvi, ko mēs tur apakšā nostrādāsim, - to mēs ieliksim jaunā būvē.” Pēc šīs Smiļģa uzrunas studistiem pielipis vārds „skrūvītes”.

3. studijas audzēkņi bija sadalīti trīs grupas, kuras vada Felicita Ertnere, Venta Vecumniece, Pēteris Pētersons. Lidija Pupure bija Pētersona grupā. Viņa atminas mācību laiku.

Jāpiemin aktieris Leons Krivāns, kurš arī bija Dailes 3.studijas absolvents, diemžēl šoruden nesagaidīja Dailes teātra 100 jubileju. Kā rakstīts Silvijas Geikinas grāmatā „Pēdējie romantiķi”, viņš bijis studijas pedagogu mīlulis, dzīvespriecīgs, enerģisks, asprātīgs. Ar lieliem panākumiem spēlēja Sutku diplomdarba izrādē Rūdolfa Blaumaņa „Ugunī”, kurā iejutās arī vēlāk šīs lugas iestudējumā Dailes teātrī.

Dailes teātra 3.aktieru studija - skrūvītes Smiļģa teātrī, pēdējie romantiķi, leģendāra studija? Atbildi meklējiet paši, tomēr šī ir studija, kurā jūtama Eduarda Smiļģa ietekme un aktieri, kas nonāca Dailes teātrī, centās turpināt teātra radītāja iesākto.