LSM ziņās: Mārcis Maņjakovs: «Cīrulīšu» tēma pati par sevi ir ārkārtīgi mūsdienīga

Noslēdzošais Nacionālā teātra simtgades stāsts par latviešu dramaturgiem, kuru darbi ik pa laikam atgriežas uz šī teātra skatuves, un viens no tādiem ir dramaturgs Harijs Gulbis. Pašlaik Nacionālā teātra repertuārā ir divas viņa lugas „Olivers” un „Cīrulīši”. Par Hariju Gulbi un Nacionālo teātri atgādinās režisors Edmunds Freibergs, viņu papildinās aktieri Mārcis Maņjakovs un Rasma Garne, kura spēlējusi arī pirmajā „Cīrulīšu” iestudējumā.

“Harijs Gulbis man ir īpaši tuvs dramaturgs, kaut gan nevaru teikt, ka es būtu tā nu pēc kārtas visas viņa lugas iestudējis. Bet viņš savā laikā arī piedzīvojis lielu triumfu mūsu teātrī ar tādām lugām kā "Aijā, žūžu bērns kā lācis", kura tika spēlēta vai 150 vai 200 reizes, sr "Silta, jauka ausainīte", "Kamīnā klusu dzied vējš" ko ilgi spēlēja, "Olivers" arī,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst režisors Edmunds Freibergs.

Režisors ir veidojis abus jaunākos šī autora darba iestudējumus Nacionālajā teātrī – gan “Oliveru”, gan “Cīrulīšus”.

“Es, domādams par viņu, pārlasīju un vienkārši šokā atklāju, cik ārkārtīgi viņa ir mūsdienīgi šī Latvijas situācija, kas ir "Cīrulīšos", ka viņa ir absolūti identiska, visas tās problēmas, par kurām viņš rakstīja 1974. gadā, ir pilnīgi kā šodien rakstīts,” par izvēli teātra jubilejas gadā iestudēt šo lugu stāsta Freibergs.

“Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka mēs šo latviešu dramaturģiju uzvedām, jo Harija Gulbja lugas ir vienreizējas,” atzīst aktieris Mārcis Maņjakovs, kurš izrādē “Cīrulīši” atveido Elmāru. “Izrāde "Cīrulīši" pierādīja, ka latviešu tautai šādas lugas šādā iestudējumā ir vajadzīgs.”

“Un svarīgākais, man liekas, tā tēma pati par sevi ir ārkārtīgi mūsdienīga, tā ir mūsdienīga, jo mēs šajā laikā, kad esam aizņemti ļoti daudz paši ar sevi, mums pietrūkst laika saviem vecākiem, kas mūs gaida.

Tiešām tai dzīves ritmā mēs viņu vietā cenšamies izrisināt diezgan nopietnus dzīves jautājumus, aizmirstot viņiem paprasīt, vai viņiem tas vispār ir vajadzīgs. Un man liekas, ka šī tēma šodien ir ļoti aktuāla pie visas mūsu skriešanas, par visām lauku mājām, par visām ģimenes tādām kopīgām attiecībām. Man liekas, ka šai izrādē tas ir ārkārtīgi spilgti. Jā, varētu pat teikt, diezgan dramatiski, no malas, paskatoties uz to ģimeni, tajā pašā laikā ļoti humorīgi un ļoti dzīvi un talantīgi,” vērtē Maņjakovs.