Līdz 7. oktobrim Lietuvā noris Starptautiskais Viļņas teātra festivāls “Sirenos”. Ar iespaidiem un novērojumiem dalās Kultūras rondo žurnāliste Laima Slava. 

Starptautiskais Viļņas teātra festivālu “Sirenos” notiek kopš 2004. gada un arī Laima to apmeklē ne pirmo reizi. Šoreiz viņa iepazina Lietuvas izrāžu skati, kas aptvēra pēdējo divu gadu iestudējumus, jo pagājušajā gadā festivāls nenotika, kā arī vairākus starptautiskās programmas piedāvājumus. Kopumā starptautiskajā programmā ir iekļauti pieci iestudējumi, bet Lietuvas izrāžu skati veido 13 iestudējumi.

Festivāla kuratores Rimgaile Renevīte (Renevyte) un Ieva Tumanovičiūte stāsta par Lietuvas izrāžu skati. Viņas atklāj, ka vēlējušās programmā iekļaut izcilākos darbus, kas tapuši divu gadu laikā. Bet festivāla mākslinieciskā direktore Kristina Savickiene iepazīstina ar šī gada festivāla vienojošo tēmu.

Viņa min, ka lielākais izaicinājums bijis atvest Kornela Mundruco izrādi „Sievietes daļas”, jo tā ir vērienīga un dārga izrāde. Šo izrādi skatījās arī Laima. Izrādes scenogrāfiju veidojusi Monika Pormale, bet režisoru interesē ģimene, attiecības, arī konflikti, atmiņas.

Starp festivāla viesiem no Latvijas bija arī teātra kritiķe Ilze Kļaviņa, viņa dalās iespaidos par festivālā redzēto.

Iespaidos dalās arī Andrejs Moskvins, Varšavas Universitātes profesors, un sarunā viņš atklāj, ka festivālu „Sirenos” nav apmeklējis pēdējos piecus sešus gadus, tādēļ no viņa skatu punkta festivāls ir mainījies.