Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Kultūras ministriju izdevusi apjomīgu kolektīvo monogrāfiju “Latvijas mediju vides daudzveidība”. Tā piedāvā Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds. Kultūras Rondo studijā viesojas projekta vadītāja un kolektīvās monogrāfijas zinātniskā redaktore vēstures doktore Vita Zelče.

“Mūsu mediju vide ir daudzveidīga, tajā ir daudz problēmu, ne visas ir dziļas, tās ir labojamas, maināmas. Mūsu mediju vide ir spēcīgās demokrātiskās pozīcijās, kas šolaiku pasaulē ir labs vēstījums,” iepazīstinot ar pētījumu, stāsta Vita Zelče. “Latvijas mediju vide neizskatās tik slikta. Pētījums nenes kategorisku vēstījumu, ka mediju vide ir slikta. Kā mediju lietotājai šķita pirms pētījuma, ka, iespējams, situācija ir sliktāka.”

Pētījumā “Latvijas mediju vides daudzveidība”, kas īstenots 2017. gada otrajā pusē un 2018. gada sākumā, iztirzāta Latvijas plašsaziņas līdzekļu ārējā un iekšējā daudzveidība un tās konteksti. Tā pamatā ir mediju pētnieces Helles Sjovāgas (Helle Sjøvaag) izstrādātā masu mediju daudzveidības koncepcija, kas piedāvā tās indikatorus vērtēt piecos kontekstos: strukturālajā, organizatoriskajā, radīšanas/ražošanas, produkcijas un recepcijas kontekstā jeb mediju ekspozīcijā.