No „Gaiļu kalna ēnā” līdz „Mārai”. „Dienas Grāmata” tikko klajā laidusi Osvalda Zebra romānu „Māra” ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām. Tiekamies ar rakstnieku Osvaldu Zebri.

"Parasti, kad uzraksta grāmatu, ir milzīgs atvieglojums. Bet pirmo reizi ir tā, ka negribas tikt vaļā. Liekas, ka varētu vēl rakstīt par Māru. Negribas atvadīties," atzīst Osvalds Zebris.

Romāna galvenā varone ir 10. klases skolniece Māra, kura romāna gaitā sastopas gan ar sarežģījumiem ģimenē, gan stabilas draudzības sabrukumu – notikumiem, kas liek viņai izdarīt būtiskas izvēles un pieaugt.

"Kodols šai grāmatai ir par drosmi vai tās trūkumu, tas jau ir "Gaiļu kalna ēnā" temats, tur cilvēks netika galā ar gļēvumu. Šeit tāds kā pretmets citos apstākļos, bet faktiski pamats ir tas pats," uzskata rakstnieks.

"Neapzinātā līmenī bija skaidrs, ka tā nav heroiska drosme, tā ir ikdienišķa drosme, bet tai konsekvences un sekas nav mazākas," turpina Osvalds Zebris.

Iejusties mūsdienu Rīgas jauniešu pasaulē lasītājam palīdz Elīnas Brasliņas veidotās ilustrācijas, bet grāmatas autors īpašu uzmanību pievērsis savu varoņu valodai.

"Uzrunāju Elīnu Brasliņu, kad biju pusratā ar Māru, man bija ļoti skaidrs, ka pašam gribas redzēt, kāda viņa izskatās un kādi ir viņas draugi. Elīna piekrita un varu teikt, ka tas izauga daudz krāšņākā rezultātā, ka biju iedomājies. Tagad tā ir puse no grāmatas," atklāj Osvalds Zebris.

Vērtējot, kas varētu būt grāmatas lasītāji, Osvalds Zebris atklāj, ka vēlas, lai tā būtu pēc iespējas plašāka.

"Man šķiet, ka jaunam cilvēkam būtu interesanti izlasīt, lai varbūt saskatītu kādā no tiem personāžiem sevi, saprastu, vai tā ir vai tā nav, varbūt es arī domāju līdzīgi. Kādas driskas no tā, ko Māra runā vai domā, ir līdzīgas tam, ko es jūtu," stāsta Osvalds Zebris. "Nobriedušākiem cilvēkiem, Māras vecākiem, tas būtu interesanti, lai no citas puses paskatītos uz savu bērnu. Atcerēties, ka viņš uzmanīgi vēro un dzīvo līdzi tam, kas notiek ar vecākiem.  To, ko varbūt ikdienā nemaz nemanām, kādu nelielu nevērību, nelielu dusmu izpausmi, to jauns cilvēks var saasināti uztvert un izpaust."

"Gribēju parādīt, ka Māra var tikt galā ar zināmu atstumtību ģimenē, bet var gadīties, ka netiek," atzīst rakstnieks.