Kad sociālajās platformās parādījās ziņa, ka Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs jauno gadu sāk ar eksperimentu ārpus ierastā spēles laukuma,  atklājot izstādi „Snīkeri: eko vai ego”, vairāku sekotāju komentāri skanēja tā: „Beidzot būs kaut kas, kādēļ ir vērts aiziet uz muzeju”.

Intereses, ziņkārības dzīta, sak, nu, kāda saistība sporta apaviem ar medicīnas vēsturi, uz muzeju atklāšanas dienā devās kolēģe  Agnese Drunka.

Atverot Medicīnas vēstures muzeja durvis dienā, kad atklāj  izstādi “Snīkeri eko vai ego” gaisā jaušama svaigu vafeļu smarža un sekojot savam degunam nonāku telpā, kur pie vafeļu pannām rosās muzeja direktors Kaspars Vanags.

Nelielai atkāpei – snīkers tiešā tulkojumā no angļu valodas nozīmē – zaglīgie, bet jau krietnu laiku pasaulē par snīkeriem sauc sporta apavus un ar tiem medicīnas vēstures muzejs ar izstādi „Snīkeri: eko vai ego” sāk eksperimentu ārpus ierastā.

Kamēr runājam atskan svilpes signāls, kas liecina, izstāde ir atklāta un kopā ar kuratori Elīnu Sproģi ienirstam medicīnas vēstures muzeja dzīlēs un nonākam neona zilas gaismas telpā ar trim ekrāniem.

Izstādē ik uz soļa saplūst muzeja pastāvīgā ekspozīcija ar īpaši atlasītiem priekšmetiem un katrā no zālēm valda cits noskaņojums.

Tiem, kuri sašutumā vīkšķa dūrītes, kas tas par anglicismu snīkers, lietots nepārtraukti, izstādes rīkotāji to sauc par apzinātu soli. Tas arī ir viens no veidiem, kā piesaistīt gados jaunu auditoriju, kas konkrētos sporta un nu jau arī dzīvesstila apavus nemaz citādi nesauc.

Izstāde ilgs līdz 17. aprīlim un  pavadošajā programmā īpaši var izcelt gan iespēju līdzdarboties muzeja piebūvē iekārtotajā snīkeru darbnīcā, tāpat notiks pēdu masāžas meistarklases, plānota Pasaules Dabas fonda rīkota lekcija par tekstila atkritumu slogu un otrreizējo pārstrādi. Bet īstām snīkergalvām plānotas tikšanās kaislīgiem snīkeru kolekcionāriem, tostarp reperi Ozolu.