Šonedēļ Latvijas Jaunās mūzikas dienas strāvos pa vadiem un koncertus varēsim klausīties arī dodoties pastaigās. Par koncertprogrammu, kas skanēs arī no Tallinas un Viļņas koncertzālēm, pārrunājam ar Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāju, komponistu Rolandu Kronlaku un komponistu Jēkabu Nīmani.

Festivāls “Jaunās mūzikas dienas” notiks no 1. līdz 6. martam tiešsaistes koncertos. Festivāla ietvaros izskanēs trīspadsmit latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi. Festivāla atklāšanas koncerts būs pieejams bez maksas Latvijas Radio 3 "Klasika" mājaslapā.

"Ideja par kājkoncertiem ir vēlme paskatīties uz to, ka varam šos tiešraides koncertus baudīt ne tikai pie datora ekrāniem mājās, bet, ja esam nodrošināti ar internetu, varam klausīties un skatīties citās vietās, nav jābūt piesaistītiem pie mājām. Lielā mērā apzināmies, ka cilvēkiem ir apnicis būt mājās un sēdēt pie ekrāniem. Piedāvājam citādi paskatīties uz šo problēmu," skaidro Rolands Kronlaks.

Kurā vietā kuru koncertu būtu ieteicams skatīties un klausīties, piedāvā paši komponisti.

Komponist Jēkabs Nīmanis piedāvā doties uz skolu sporta laukumiem, tā ir teritorija, kas iedveš sajūtu par to, ka tā ir vieta, kurā konkrētā brīdī kaut kas rodas. Savā ziņā sporta un kultūras saskarsmes punktus. Vieta, kur klausīties laikmetīgo mūziku.

Par atklāšanas koncerta centrālo darbu ir izvēlēts minimālisma pamatlicēja, amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) skaņdarbs “Piano Phase”. Stīva Reiha opuss ir viens no spilgtākajiem, tā sauktās, fāžu nobīdes tehnikas reprezentētājiem mūzikā, divi instrumenti (klavieres vai marimbas) unisonā spēlē vienu repetitīvu figūru, pakāpeniski vienam no mūziķiem palēninoties un veidojot dažāda attāluma kanonus ar otru instrumentu, līdz tie atkal no jauna “satiekas” unisonā.

Savās jaunajās kompozīcijās uz šo skaņdarbu atsauksies latviešu komponisti – Jēkabs Nīmanis un Georgs Pelēcis komponējuši skaņdarbus divām klavierēm, Asija Ahmetžanova diviem sitaminstrumentiem, bet Džeikins Pusons apvienojis visus četrus mūziķus kopējā ansamblī.

Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". Šie izcilie meistardarbi ir bijuši iedvesmas avoti latviešu komponistu jaundarbiem, kuri kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo darbu poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.