Labākais, kas tapis Latvijas kino – tas viss Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” programmā, kas sāksies šodien, 9. novembrī, bet finišēs 14. novembrī. 15 jaunas filmas, tikšanās ar autoriem, diskusijas par Latvijas kino aktuālām tēmām, balvu pasniegšanas ceremonija 13. novembra vakarā. Kinoteātri „Splendid Palace” un „Kino Bize” būs atvērti „Lielajam Kristapam” un tā skatītājiem.

Šovakar Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" atklāšanas ceremonijā tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu Latvijas kino mākslā režisoriem, scenāristiem un producentiem Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam – zīmētās animācijas aizsācējiem Latvijā.

Vispirms filmas balvai izraugās pretendentu atlases komisija, kurā darbojas kino profesionāļi. Tagad darbu sākusi starptautiskā žūrija, kurai trīs ārpus dienās jānoskatās nominētās filmas un jāpieņem lēmums.

„Man ir pārliecības, ka par valsts kino līmeni galvenokārt var spriest pēc aktierfilmu sniegumu. Gan „Melānijas hronika”, gan Varis Brasla ar savu „Vectēvu” [Vectēvs, kas gudrāks par datoru] liecina, ka neskatoties uz daudziem sarežģījumiem ražošanas apstākļos, ir labs periods. Rets rādījums, ka „Melānijas hronika” ieguvusi skatītāju 75 000 tepat Latvijā,” Kultūras Rondo analizē viens no pretendentu komisijas pārstāvjiem, kino operators Miks Zvirbulis.

„Kopš Rīgas kinostudijas likvidēšanas un īpašās atmosfēras, kas tur bija, šī zināmā sadrumstalotība starp uzņemšanas grupām ir traucējošs elements. Par savu profesiju runājot, šķiet, ir nedaudzas filmas, kas labi iecerētas un vērienīgi realizētas.

Kopš parādījās video kameras ar maz limitētu filmas tēriņu, daudzi autori filmē nepārdomāti, cerēdami, ka montāžā atlasīs. Vai nu laika trūkuma pēc, vai idejas neskaidrības dēļ, izrādās, ka kaut kas pietrūkts vai nepaspēj vērienīgi atlasīt,” vērtē Miks Zvirbulis.

„Mani tieši interesē tā sadrumstalotība, tur redz daudzās balsis un stāstus, kas cilvēkiem Latvijā šķiet svarīgi un interesē pastāstīt. Redzēt tik daudz dažādu balsu un to, kas cilvēkiem šķiet svarīgi, ir interesanti,” pretējās domās ir Jūle Mare Rozīte, kas arī strādāja pretendentu atlases komisijā. „Ir sarežģīti, runājot par nacionālo kino balvu, definēt, kas ir nacionālais. Vienkārši raugoties, tas ir labs pārskats.”

Runājot par kategoriju „Labākā debijas filma”, Jūle Mare Rozīte atzīst, ka visām nominētajām filmām ir svaigs un mūsdienīgs pieskāriens, kas varbūt trūkst citās kategorijās. Visas analizē Latviju tādu, kāda tā ir tagad.

Miks Zvirbulis norāda, ka debijas filmās saskatīja daudz cerīgu iezīmju, kas liecina, ka Kultūras Akadēmija dara svētīgu darbu nākamās kino paaudzes veidošanā.

Stāstot par filmu atlasi, festivāla "Lielais Kristaps" producente Marta Bite atklāj, ka bijušas diskusijas par divām kategorijām. Viena no tām animācijas filmas, kur šķita, ka „nav bagātīgs filmu birums”, bija diskusija, varbūt pārcelt uz nākamo gadu pieteiktās filmas. Tomēr šo kategoriju saglabāja.

„Nesaglabājām kategoriju „Īsmetrāžas spēlfilmas”, par to diskutēja jau pagājušā gadā, kad likās, ka nav pietiekams un pārliecinošs filmu skaits. Tā nav kritika pieteiktajām filmām, bet gribētos nopietnāku atlasi veikt no lielāka pieteikumu skaita,” norāda Marta Bite.

Raidījumā noslēgumā skan ieraksts no Latvijas Radio arhīva, kurā Roze Stiebra un Ansis Bērziņš dalās atmiņās par savu pieredzi, praktizējot garīgajā kopienā Dienvidindijā 2002. gada vasarā raidījumā "Mājas svētība". Savas atklāsmes viņi uzticēja Lia Guļevskai.