Zaļajā Ceturtdienā kafejnīcā “Aleponija” Rīgā atklāja jaunāko Ingas Gailes dzejoļu grāmatu “Lieldienas”. Apgādā “Neputns” izdotajā krājumā apkopoti autores sešu gadu laikā tapušie dzejoļi, kuros iekļautas gan personiskas refleksijas, gan atsvešināti skatījumi uz notiekošo apkārtējā pasaulē.

Inga Gaile savu radošo apvārsni nav kavējusies paplašināt – vispirms, jau iesoļojot dramaturģijas un teātra režijas lauciņā, tad arī sarakstot romānu “Stikli” sērijā “Mēs. Latvija. XX gadsimts”. Nu jau Ingas atraktivitāti varam novērtēt arī “Sieviešu stendapa” priekšnesumos aktīvākajos kultūrvides punktos ne tikai Rīgā vien. Vēl vienas talanta šķautnes iemirdzēšanās – šogad izdotais detektīvromāns “Neredzamie”. Arī sava jaunā dzejoļu krājuma “Lieldienas” atklāšanas vakarā Inga Gaile, iespējams, kādu no klātesošajiem pārsteidza ar sava dzejoļa “Lielā Piektdiena” dziedājumu, nevis klasisku deklamāciju. Dzejnieces balsi pavadīja komponista un mūziķa Edgara Mākena partitūra.

Krājumā “Lieldienas” tverta gan ikdienas, gan pāri tai virmojoša esamības formas pieredze. Tā ir sievietes balss, kura savā epizodiskajā nogurumā var sabalsoties arī ar vīrieša nepārliecinātību par savas rīcības motīviem.

"Atklātība ir tik hiperbolizēta, ka esmu jau paslēpusies," par atklātības svaru kausiem jaunākajā dzejas darbā atzīst autore Inga Gaile.