Sarunā ar režisoru Viesturu Meikšānu atskatāmies uz Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertu, bet par kopkori noslēguma koncertā „Zvaigžnu ceļā” runājam ar tā režisoru Uģi Brikmani. Tiekames arī ar virsdiriģentiem Airu Birziņu un Kasparu Ādamsonu, kā arī ar svētku lielās balvas ieguvējiem – kori “Kamēr...”.

Virsdiriģente Aira Birziņa atklāj, ka gatavojoties noslēguma koncertam, vairāk domā par dziesmām, skanējumu, prieku, mazāk par pašu estrādi

„Esmu ļoti pagodināta, jo man ir četras reizes iznāciens tribīnē,” stāsta Aira Birziņa.

Pirmais būs koncerta sākumā, kad pirmo reizi Latvijas diriģentu kori dziedās kā vēstneši, kas izgāja 19. gadsimtā un aizsāka dziesmu svētku kustību. Simboliski diriģentu koris dziedās Alfrēda Kalniņa „Esi sveicināta, saule”.

„Pēc koncerta rīkotāju un mākslinieciskā personāla ieceres, tā biju es, jo vēlējās šai dziesmai par diriģenti, jo esmu pietiekami aktīvi pēdējos gados rosījusies, lai diriģentu koris būtu kopā un dziedātu dažādos pasākumos,” bilst Aira Birziņa.

Lai labi justos uz skatuves, svarīgs ir arī tērps, Aira Birziņa norāda, ka viņai svarīgi, lai kleita mani nes un tā sajūta būs.

Šī sajūta virsdiriģenti nesīs arī pie sieviešu koriem noslēguma koncertā uz divām brīnišķīgām dziesmām „Stāvēju, dziedāju” un Emīla Dārziņa „Nāru dziesma”.

Jau koncerta noslēguma daļā Aira Birziņa kopkorim diriģēs Mārtiņa Brauna un Jāņa Petera „Mīla ir kā uguns”.

„Nekad nevaru atbildēt uz jautājumu, kas ir mana mīļākā dziesma vai mūzika. Man ļoti daudz mūzikas ir mīļa un tuva. Arī par šīm četrām dziesmām es arī nevarētu teikt,ka kāda man nav mīļa. Bet tieši teksta dēļ man vistuvākās būs „Mīla ir kā uguns” un „Esi sveicināta, saule” tas atbilst manai būtībai,” atzīst Aira Birziņa.

Dziesma "Mīla ir kā uguns" diriģentei patikusi jau sen. Stāsts par to, ka tev nevar atņemt mīlestību uz savu zemi savam saknēm, lai kur tu dzīvot, uzrunā.