27. aprīlī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā „H2O6” Rīgā notiks Latvijas literatūras gada balvas 2018 pasniegšanas ceremonija. Kultūras Rondo Jelgavas bibliotēkas Lasītāju kluba dalībnieču Lilitas, Rasmas, Baibas un Monikas pārspriedumi par vienu no balvai nominētajām grāmatām kategorijā „Labākais prozas darbs” – Andras Manfeldes romānu „Virsnieku sievas”, tad plašākā redzējumā par prozas situāciju pērnā gada ietvaros dalās literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš. Bet vispirms – Gundara Āboliņa lasījums no Andras Manfeldes romāna, ieskaņots raidījumā „Radio mazā lasītava”.

Kategorijā „Labākais prozas darbs” izvirzīti: Riharda Bargā autobiogrāfiskais prozas darbs "Plikie rukši", Andras Manfeldes romāns "Virsnieku sievas", Ingas Ābeles romāns "Duna" un Kristīnes Ulbergas romāns "Tur".

 

„Visas četras grāmatas parāda atšķirīgus rakstības stilus. Vienmēr esmu domājis LALIGABAS sakarā, vai mēs padomājam, lai ir atšķirīgi arī žūrijas locekļi,” norāda literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš. Viņš uzskata, ka šogad nominācijā „Labākais prozas darbs” uzvarētāja vārds būs pārsteigums, jo to prognozēt nav iespējams.

„Šajā reizē grāmatas ir līdzvērtīgas un nevar spriest pēc autora vārda, un tas man šķiet forši,” uzskata Jānis Ozoliņš.

Trīs no nominētajiem darbiem ir iznākuši vēsturisko sērijā „Mēs. Latvija. 20. gadsimts”.

„Daudzi autori ir padevušies materiāla valdzinājumam, ka vēsture un dokumentācija aiziet pa priekšu,” analizējot sērijas darbus, atzīst Jānis Ozoliņš. „Arī šo trīs darbu gadījumā nedaudz ir iešana vēstures pavadā, ar domu, ka, ieraugot šo materiālu klāstu, autori nobīstas mazliet, vai literatūra to spēs pacelt. Par divām autorēm ir sajūta, ka padevušās vēstures valdzinājumam un literatūra šūpojas, te ir vairāk, te mazāk, tuvojoties materiālam.”

Jānis Ozoliņš arī uzskata, ka šī sērija ir liels ieguvums, jo  tā ir provocējusi daudzus rakstniekus uzrakstīt vēsturisku romānu, kas ir ļoti grūti. Vēl jo grūtāk ir uzrakstīt vēsturisku romānu 21. gadsimta, kad ir daudz piemēru, ka izdevies to veikt. Taču viņš norāda, ka autorus saista pagrieziena punkti Latvijas vēsturē un sērijā nav neviena darba par brīvvalsts demokrātisko posmu.