Johana Štrausa operete “Sikspārnis”, Gadumijas koncerts – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) aicina skatītājus arī šogad izbaudīt tradicionālos gada nogales svētku iestudējumus, kurus demonstrēs tiešsaistē. Kultūras Rondo uzklausām Latvijas Operas solistus – soprānu Jūliju Vasiļjevu un tenoru Raimondu Bramani.

"Tas notika ļoti dīvaini, jo pirms tam nebijām pieraduši pie tādiem ierakstiem, jo televīzija darbojas citādi nekā teātris," par Gadumijas koncerta ierakstu stāsta Jūlija Vasiļjeva. Viņa atzīst, ka norise bijusi gandrīz kā koncertā, vien ar dažiem izņēmumiem, kad vajadzēja kaut ko rakstīt otrreiz.

"Sajūta bija gandrīz kā koncertā, tikai publikas nav. kad nodziedi, parasti skan aplausi un saņem atpakaļ enerģiju, ko ieguldīji izpildījumā. Te tas nav. Mēģinājām iztēloties, ka publika ir aiz kamerām un sūtīt cilvēkiem labāko savu nodomu, katrā ziņā tas ir daudz savādāk nekā esam pieraduši," atzīst Jūlija Vasiļjeva.

Raimonds Bramanis atzīst, ka bijis milzīgs prieks satikties ar kolēģiem.

"Mēs dzirdējām orķestri zālē, kur parasti sēž publika. Tā  ir tāda pievienotā vērtība šim trakajam laikam, jo pie ikdienas normāliem apstākļiem orķestris nekad zālē nespēlētu," bilst Raimonds Bramanis.

Dziedātājs atklāj, ka "mūziķi smaidīja mēģinājumos līdz ausīm, jo tas tomēr ir kaut kas jauns. Mēs nevaram ietekmēt situāciju, bet rast sīkumos prieku".

"Ikviens mūziķis izbauda brīžus, kad var sanākt kopā un muzicēt. Viennozīmīgi skatītāji zālē pietrūkst, un tas mulsums pēc skaņdarba, tehniska pauze, protams, ir jokaina, bet esmu cerību pilns, ka  tas ir tikai tāds posms, ka turpmāk nenāksies piedzīvot situāciju, ka publikas nav," vērtē Raimonds Bramanis.

"Mēs visi ar smaidu un ne mazāku enerģiju šo koncertu ierakstījām un ceru, ka publika to sajutīs to labo nervu, kas māksliniekos ir, jo mēs visi esam nocietušies pēc mūzikas, pēc dzīva koncerta."